Valsts un pašvaldību iestādes saziņā ar juridiskām personām vienlaikus mēdz izmantot vairākus komunikācijas kanālus – oficiālo e-adresi, e-pastu un specializētās informācijas sistēmas, piemēram, VID elektroniskās deklarēšanas sistēmu vai Būvniecības informācijas sistēmu. Tas ne vien patērē laiku, bet arī rada virkni jautājumu. Nav skaidrs, kurš kanāls ir prioritārs, vai dokumentus iestādēm drīkst sūtīt e-pastā un kādos gadījumos e-adreses lietošana ir obligāta.
Oficiālās elektroniskās adreses likuma 5.panta 1.daļa noteic, ka oficiālās elektroniskās adreses jeb e-adreses izmantošana ir obligāta reģistros reģistrētiem tiesību subjektiem. Tomēr minētā norma pati par sevi nesniedz nepārprotamu atbildi uz jautājumu, vai šis pienākums attiecas tikai uz dokumentu un informācijas saņemšanu no iestādēm vai arī uz dokumentu iesniegšanu iestādēm.
Jautājuma praktisko nozīmi pastiprina speciālais regulējums atsevišķās nozarēs, kur saziņai paredzētas īpašas elektroniskās sistēmas. Piemēram, būvniecības jomā šādu funkciju pilda Būvniecības informācijas sistēma (BIS). Būvniecības likuma pārejas noteikumu 21.punkts noteic, ka no 2020.gada 1.janvāra būvniecības administratīvais process uzsākams elektroniski BIS. Šāda regulējuma kontekstā praksē ir radušies pārpratumi par to, vai juridiskām personām dokumentu iesniegšanai obligāti jāizmanto e-adrese vai attiecīgā speciālā sistēma, vai arī pieļaujami alternatīvi saziņas kanāli, piemēram, e-pasts.
