Tiesu prakse
Nodokļa parāda ieskaits publiskā iepirkuma procedūrā
Vai uzņēmumu ienākuma nodokļa parāds, kuru varētu dzēst ar cita nodokļa pārmaksu, ir pietiekams pamats pretendenta izslēgšanai no iepirkuma konkursa? Vai pārmaksāto nodokļu pārvirzīšana citu nodokļu saistību segšanai var notikt automātiski? Uz šiem jautājumiem atbildes sniegtas Senāta lēmumā lietā SKA-209/2025.
•
17.06.2026
Kļūda VID datos noved pie soda naudas
Katrs, kurš pēdējos gados ir iesniedzis gada ienākumu deklarāciju, zina, ka tās iesniegšana ir atvieglota, jo Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskajā deklarēšanas sistēmā automātiski tiek ielasīti dati, kas jau ir dienesta rīcībā. Kas notiek, ja šie dati nav ielasīti pareizi un tādēļ nodoklis ir samaksāts kļūdaini? To analizēja tiesa.
•
11.06.2026
Transfertcenu korekcija un PVN: tiesa vieš skaidrību
Spriedums “Stellantis Portugal” lietā ir nozīmīgs solis virzienā uz juridisko skaidrību par transfertcenu korekciju lomu pievienotās vērtības nodokļa sistēmā. Tiesa apstiprināja, ka grupas iekšējā cenas korekcija, kas paredzēta peļņas normas garantēšanai, nav uzskatāma par pakalpojuma sniegšanu pievienotās vērtības nodokļa izpratnē, ja nepastāv individualizējams pakalpojums ar visiem klasiskajiem šī nodokļa darījuma elementiem. Tomēr sprieduma interpretācijai ļoti svarīgi ir arī tiesas ģenerāladvokātes secinājumi.
•
05.06.2026
Viesnīcu papildpakalpojumiem drīkst noteikt standarta PVN likmi
Eiropas Savienības dalībvalstis viesnīcu sniegtos papildpakalpojumus drīkst izslēgt no samazinātās pievienotās vērtības nodokļa likmes un piemērot tiem standarta likmi, lēmusi Eiropas Savienības Tiesa. Šis nolēmums var ietekmēt pievienotās vērtības nodokļa likmju piemērošanas praksi ne vien izmitināšanas pakalpojumu jomā, bet arī citos sektoros, kuros veic saliktus darījumus, izmantojot samazinātās nodokļa likmes vai nodokļa atbrīvojumus.
•
03.06.2026
Vērtē soda samērīgumu par čeku neizsniegšanu
Dažreiz šķiet, ka noteikumi ir vienkārši: ja uzņēmums pārkāpj likumu, valsts to soda. Taču dzīvē viss ir sarežģītāk. Ir brīži, kad pats sods kļūst par problēmu – nevis tāpēc, ka pārkāpuma nebūtu bijis, bet gan tādēļ, ka valsts rīcība vairs nav ne saprātīga, ne taisnīga. To uzskatāmi atklāj divas līdzīgas lietas, kas nonāca Eiropas Savienības Tiesā. Abas – par čeku neizsniegšanu klientiem.
•
22.05.2026
Jauns EST spriedums: PVN numurs nav formalitāte
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošanai preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā izšķiroša nozīme var būt pircēja pievienotās vērtības nodokļa numuram. Pēc tā nosaka, kurā dalībvalstī jāmaksā nodoklis par preču iegādi un vai pircējam ir tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu. To uzskatāmi demonstrē nesenais Eiropas Savienības Tiesas spriedums lietā T-638/24 “D GmbH” – pircēja izmantotais nepareizais pievienotās vērtības nodokļa numurs radīja papildu nodokļa maksājumus un liegumu atskaitīt priekšnodokli.
•
19.05.2026
Vai VID ir jāatlīdzina zaudējumi, ja audits tiek nepamatoti novilcināts?
Valsts pārvaldes prettiesiska rīcība pati par sevi negarantē atlīdzinājumu pilnā apmērā. Atrautās peļņas, nemantiskā kaitējuma un juridisko izdevumu atlīdzināšana prasa pierādīt gan kaitējuma esību, gan tā cēloņsakarību ar iestādes rīcību. Lietā A420177323 Administratīvā apgabaltiesa precizēja, kādos gadījumos šie prasījumi ir pamatoti.
•
13.05.2026
Nodokļu strīdi 2025.gadā, 2.daļa
Turpinām apskatīt Senāta 2025.gada nozīmīgākos tiesas spriedumus nodokļu tiesību jomā. Šajā rakstā – 3 gadu termiņš atkārtota nodokļu pārkapuma konstatēšanai, nodokļu maksājumu izvērtēšana nerezidenta uzturēšanās atļaujas iegūšanai, muitas nodokļa piemērošana beramai kravai un priekšnodokļa atskaitīšana par darījumu ar fiktīvu uzņēmumu. Izskatām Senāta atziņas, kas ne vien papildina esošo tiesisko regulējumu ar skaidrojumiem, bet arī nosaka jaunus principus, kas turpmāk jāņem vērā, plānojot nodokļus un nodrošinot normatīvo aktu ievērošanu.
•
05.05.2026
Sods par dabas resursu ieguvi bez atļaujas ir bargs
Par dabas resursu izmantošanu bez speciālas atļaujas paredzēts iespaidīgs sods – nodokli aprēķina, piemērojot likmi desmitkāršā apmērā. Vai šāda atļauja jāsaņem arī tad, ja būvniecības procesā dabas resurss – augsne – netiek patērēts, bet tikai pārvietots uz blakus esošo zemesgabalu? Kādam būvniekam un tiesai šajā jautājumā radās pretēji viedokļi, un tiesas lēmums ir nepielūdzams. Izskatām lietu!
•
30.04.2026
Nekustamais īpašums tiek sadalīts – vai nodokļa aprēķins ir taisnīgs?
Pārdodot pēc iegādes sadalīta nekustamā īpašuma daļu, iedzīvotāju ienākuma nodokļa aprēķinam iegādes vērtība nosakāma proporcionāli platībai – Senāts lēma, ka šī metode ir vienkārša un efektīvi administrējama. Bet vai tā ir gana taisnīga? Kāda pieeja ir citās valstīs?
•
22.04.2026
Beidzot Valsts ieņēmumu dienestam varam pateikt: nē!
2025.gada 27.oktobris Latvijas administratīvo tiesību vēsturē ir iezīmējis fundamentālu pagrieziena punktu. Ar Senāta lēmumu lietā SKA-324/2025 ir sagrauta gadiem ilgusī dogma, ka VID informācijas pieprasījumi nav pārsūdzami tiesā. Šis nolēmums ne tikai maina procesuālo kārtību, bet arī līdzsvaro spēku samēru starp valsti un nodokļu maksātāju. Ko lēma Senāts, kā atšķirt pārsūdzamu pieprasījumu no vienkārša aicinājuma sadarboties, un kā šīs izmaiņas ietekmēs ikdienas praksi?
•
15.04.2026
Digitālā platforma var kļūt atbildīga par PVN nomaksu
Eiropas Savienības Tiesa 2025.gada nogalē pieņēmusi lēmumu par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu, proti, par pakalpojuma sniegšanas vietu elektroniskajiem pakalpojumiem, kas tiek sniegti, izmantojot interneta vietnes jeb digitālās platformas. Šajā lietā ir svarīga atziņa – atkarībā no tā, kā tiek noformēts rēķins gala lietotājiem, platformai var rasties pienākums nomaksāt pievienotās vērtības nodokli. Izskatām lietu un tiesas secinājumus.
•
09.04.2026
Senāts: soda nauda jāsamazina, ja tiek samazināta parāda summa
Situācija: Valsts ieņēmumu dienests audita laikā uzņēmumam nosaka papildus maksājamo nodokli, kā arī aprēķina soda un nokavējuma naudu, kas godprātīgi tiek samaksāta. Tomēr vēlāk tiek pieņemts lēmums par nodokļa parāda summas samazinājumu. Vai šādā gadījumā būtu jāsamazina arī aprēķinātā soda un nokavējuma nauda? Lai arī jautājums šķiet loģisks, šis SIA “MAXIMA Latvija” strīds ar Valsts ieņēmumu dienestu nonāca Senāta dienas kārtībā. Senāta atziņas ir būtiskas uzņēmumiem līdzīgos strīdos.
•
07.04.2026
Nodokļu strīdi 2025.gadā, 1.daļa
2025.gadā pieņemtie nolēmumi izgaismoja virkni būtisku jautājumu – sākot ar Valsts ieņēmumu dienesta rīcības robežām un pierādīšanas pienākuma sadali līdz pat jaunai pieejai sarežģītu darījumu ekonomiskās būtības izvērtēšanā. Izskatām svarīgākās 2025.gada atziņas nodokļu strīdos.
•
31.03.2026
Atziņas par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā
Fiziskajai personai, veicot darījumus ar nekustamo īpašumu, aktuāls ir pavisam vienkāršs jautājums – cik būs jāsamaksā nodokļos? No 2025.gada piemērojama augstāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme – 25,5% salīdzinājumā ar 20% 2024.gadā –, tāpēc jo svarīgāk ir pierādīt izdevumus, kurus var izmantot ar nodokli apliekamo ienākumu samazināšanai. Šajā kontekstā aplūkosim Senāta spriedumu lietā SKA‑87/2025, kurā tiek vērtēti jautājumi par izdevumu dokumentēšanas prasībām, aprēķinu metodes pieļaujamību un pierādījumu iesniegšanas laiku nodokļu strīdos. Senāta atziņas var būt nozīmīgas ikvienam, kas plāno darījumus ar nekustamajiem īpašumiem.
•
24.03.2026
Atbild eksperts
Atbild
Anda Ziemele
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Finanšu ministrija
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
