Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūnijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu civillietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Izvērtējot prasību par izmaksātā Eiropas Savienības fondu atbalsta finansējuma piedziņu, neatbilstība projekta iesniegumā norādītajiem rādītājiem nav saistāma ar atbalsta saņēmēja vainu attiecīgā projekta mērķu – gan kvalitatīvo, gan kvantitatīvo – nesasniegšanā. Nav tiesiskas nozīmes attaisnojumiem, kas projekta mērķu nesasniegšanu pamato ar ārējiem faktoriem.
Ja atbalsta saņēmējs nav īstenojis tam prasīto darbības minimālo apjomu, saņemtais finansējums, kas piešķirts no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem kā pretizpildījums par šā minimālā apjoma īstenošanu, ko pats atbalsta saņēmējs uzņēmies, var tikt atzīts par izmaksātu nepamatoti.
Darba devēja uzteikuma pārbaudes laikā neapstrīdamība
Darbiniekam nav prasības tiesības pret darba devēju par pārbaudes laikā izdarīta uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu un atjaunošanu darbā, kā arī nav šai prasības tiesībai pakārtotās tiesības uz atlīdzību par darba piespiedu kavējumu. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Prasība par atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpumu, uzsakot darba līgumu pārbaudes laikā
Darbiniekam ir prasības tiesība pret darba devēju par kaitējuma atlīdzību, ja, uzsakot darba līgumu, darba devējs pārkāpis atšķirīgas attieksmes aizliegumu vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizliegumu. Aizstāvoties pret šādu prasību, darba devējam ir jānorāda uzteikuma iemesls, lai pierādītu, ka minēto pārkāpumu nav.
Darba devēja tiesība uzteikt darba līgumu, ja darbinieks nav uzsācis pildīt darba pienākumus
Darba devējs ir tiesīgs uzteikt darba līgumu pārbaudes laikā, arī pirms darbinieks faktiski uzsācis pildīt darba pienākumus, ja pēc darba līguma noslēgšanas darba devējs ir ieguvis tādu informāciju par darbinieku, kas ir pamats secinājumam, ka darbinieks neatbilst veicamajam darbam un nav izturējis pārbaudi.
Šāda pamata esība tiesai jāpārbauda, ja darbinieks cēlis prasību par tāda kaitējuma atlīdzināšanu, kas nodarīts ar darba devēja pieļautu atšķirīgas attieksmes aizlieguma vai nelabvēlīgu seku radīšanas aizlieguma pārkāpumu.
Kreditora prasījuma pāreja uz likuma pamata tādam ieķīlātājam, ar kuram piederošo lietu nodrošināta citas personas saistības izpildīšana
Tādam ieķīlātājam, ar kuram piederošo lietu nodrošināta citas personas saistības izpildīšana, pēc analoģijas ar atbilstošām izmaiņām jeb attiecīgi (mutatis mutandis) piemērojami Civillikuma 1704. un 1705.panta noteikumi. Tas nozīmē, ka ieķīlātājs, ar kuram piederošo lietu nodrošināta galvenā parādnieka saistības izpildīšana, uz likuma pamata iegūst tiesību vērst regresa prasību pret galveno parādnieku gadījumā, kad ieķīlātā lieta pārdota kreditora prasījuma apmierināšanai. Kreditora prasījums pret galveno parādnieku pāriet šādam ieķīlātājam tādā apmērā, kādā kreditora prasījums ticis apmierināts, pārdodot ieķīlāto lietu.
Šī prasījuma pāreja neietekmē galvenā parādnieka tiesību celt pret ieķīlātāju prasības vai ierunas, kuras izriet no viņu savstarpējās tiesiskās attiecības, tostarp par atteikšanos no regresa tiesības vai par citām viņu norunām. (JUDIKATŪRAS MAIŅA)
Prasījumi, kas izriet no ieķīlātāja un galvenā parādnieka savstarpējās tiesiskās attiecības
Starp galveno parādnieku un ieķīlātāju, kurš ar tam piederošo lietu nodrošina parādnieka saistības izpildīšanu, parasti pastāv tiesiska attiecība, kas atkarībā no katra konkrētā gadījuma apstākļiem var būt pilnvarojums, neuzdota lietvedība, dāvinājums vai cita civiltiesiska attiecība.
Ieķīlātājs kā pilnvarnieks vai lietvedis neuzdotās lietvedības gadījumā ir tiesīgs vērst pret galveno parādnieku izdevumu atlīdzināšanas prasījumu, kur izdevumus veido viņa mantas samazinājums, kreditoram izlietojot ķīlas tiesību uz ieķīlāto lietu, tostarp tos veido arī ieķīlātās lietas vērtība un izdevumi, kas saistīti ar tās pārdošanu un kas tiek segti no ieķīlātāja mantas. Šāds prasījums pastāv neatkarīgi no kreditora prasījuma, kuru ieķīlātājs, kas nodrošinājis svešu saistību, iegūst uz likuma pamata.
