Piedāvājam mūsu redakcijas ieskatā interesantāko jūnijā publicēto Senāta spriedumu apkopojumu administratīvajās lietās, kas varētu būt noderīgs lasītājiem.
Lokālplānojumā noteiktam azartspēļu organizēšanas ierobežojumam, kura sekas būs attiecīgas atļaujas atcelšana, nav jābūt tādas pašas detalizācijas konkrētas adreses izvērtējumam kā tajā gadījumā, kad saskaņā ar Azartspēļu un izložu likuma 42.panta 6.daļu, nesaistīti ar teritorijas plānošanas procesu, tiktu lemts par izsniegtās atļaujas atcelšanu šajā adresē. Šīs situācijas pēc savas būtības atšķiras. Lai gan katrā no tām azartspēļu organizēšanas ierobežojuma pamatā ir jābūt konkrētam, ar pašvaldībai piešķirto kompetenci saistītam mērķim, atšķirīga ir katra šā tiesiskā instrumenta izmantošana un administratīvās tiesas kontrole pār to.
Vērtējums par normatīvajā aktā - pašvaldības saistošajos noteikumos - ietverto azartspēļu organizēšanas ierobežojumu atbilstoši Administratīvā procesa likuma 104.pantam veicams, īstenojot piemērojamo tiesību normu hierarhijas kontroli. Tas nozīmē, ja tiesa uzskata, ka piemērojamā saistošo noteikumu norma neatbilst Latvijas Republikas Satversmei, tas ir pamats ar motivētu pieteikumu vērsties Satversmes tiesā. Savukārt, ja tiesa uzskata, ka piemērojamā saistošo noteikumu norma neatbilst likumam, tas ir pamats tiesai, pamatojot savu viedokli par neatbilstību augstāka juridiskā spēka normām, attiecīgo saistošo noteikumu normu nepiemērot.
Šis izvērtējums metodoloģijas ziņā atšķiras no tā, kuru tiesa izdara, īstenojot kontroli pār iestādes izdotu administratīvo aktu. Tāpēc vērtējumā par lokālplānojuma atbilstību augstāka juridiskā spēka normām nav automātiski pārņemamas tās Senāta prakses atziņas, kas izteiktas lietās par azartspēļu organizēšanas atļaujas atcelšanu situācijā, kurā azartspēļu organizēšanu pieļauj konkrētās teritorijas plānošanas dokumenti.
Lai uzņēmumu atzītu par finanšu iestādi Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija regulas 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza regulu (ES) 648/2012 4.panta 1.punkta 26.apakšpunkta izpratnē, jākonstatē, ka uzņēmuma galvenā darbība ir līdzdalības iegāde vai viena vai vairākas no Eiropas Parlamenta un Padomes 2013.gada 26.jūnija direktīvas 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza direktīvu 2002/87/EK un atceļ direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK I pielikuma 2. līdz 12.punktā un 15.punktā uzskaitītajām darbībām.
Tādējādi ir svarīgi nošķirt uzņēmuma galveno darbību no jebkuras citas (sekundāras, papildu, palīgdarbības) darbības. Uzņēmums, kas veic vienu vai vairākas no direktīvas 2013/36/ES I pielikuma 2. līdz 12.punktā un 15.punktā uzskaitītajām darbībām tikai kā sekundāru, papildu vai palīgdarbību, netiek uzskatīts par finanšu iestādi saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, kas piemērojami finanšu darbību veikšanai.
SKA-300/2026 Procesuālā termiņa atjaunošana pieteikuma iesniegšanai par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda
Procesuālais termiņš pieteikuma iesniegšanai par atlīdzības izmaksu no Ārstniecības riska fonda atjaunojams tikai tad, ja konstatējami objektīvi un no pacienta gribas neatkarīgi apstākļi, kas lieguši iesniegt iesniegumu par kaitējuma atlīdzību laikus.
Tiesas, kas lietu izskata pēc būtības, pienākums ļaut procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus par iestādes lēmumā minēto pamatojumu
Tiesa, kurai jānovērtē pierādījumi pēc savas iekšējās pārliecības (Administratīvā procesa likuma 154.panta 1.daļa), var un tai ir jāļauj procesa dalībniekiem iesniegt papildu pierādījumus par iestādes lēmumā minēto pamatojumu. Pat ja pārsūdzētajā lēmumā nav atspoguļoti visi pierādījumi iestādes lēmuma pamatojumam vai tie izvēlēti neveiksmīgi, vispārīgi gan iestāde, gan privātpersona tiesā var iesniegt papildu pierādījumus. Pilnīga (galīga) lietas faktu noskaidrošana notiek tiesā un tiesvedības gaitā var tik noskaidroti fakti, kas nav minēti administratīvā akta izdošanas brīdī, kā arī pierādīti fakti, par kuriem, iespējams, nebija pietiekamu pierādījumu administratīvā akta izdošanas brīdī.
Pamatojuma principa pārkāpuma pamatotības pārbaudē vērā ņemamie apstākļi
Tiesai, ja procesa dalībnieks ceļ argumentu par pamatojuma principa pārkāpumu, šāda argumenta pamatotība, nošķirti no jautājuma par faktu pierādīšanu, ir jāpārbauda, analizējot, vai iestāde lēmuma pieņemšanā nav rīkojusies patvaļīgi, proti, vai lēmumam vispār ir pamatojums un vai tā pamatā ir objektīvs, kaut arī iespējams nepilnīgi pierādīts, situācijas novērtējums vai, gluži pretēji, amatpersonas subjektīvs viedoklis, kas turklāt var arī balstīties uz nepieļaujamiem motīviem, kā arī, ja pastāv kādi pamatošanai būtiski noteikumi vai regulējuma īpatnības, vai šīs īpatnības ir ievērotas.
Maksājumam par zaudējumu atlīdzināšanu par dabas daudzveidības samazināšanu nav sodoša rakstura
Maksājumam, kas veikts sakarā ar Ministru kabineta 2012.gada 2.maija noteikumu Nr.309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 23. un 24.punktā minēto lēmumu, ir kompensējošs, nevis sodošs raksturs.
Regulējuma mērķis ir salāgot divas leģitīmas intereses – tiesības izmantot savu īpašumu, kurās ietilpst arī tiesības lemt par koku nociršanu, ar dabas resursu saprātīgu un ilgtspējīgu izmantošanu. Turklāt to, ka institūta raksturs nav sodošs, apliecina tas, ka zaudējuma atlīdzība ir nosacījums arī pašvaldības atļautai koku nociršanai.
Samaksājot zaudējumu atlīdzību par dabas daudzveidībai nodarīto zaudējumu, ir iespējams apmierināt abas intereses – ļaut īpašniekam iekārtot savu īpašumu atbilstoši tā redzējumam, atbrīvojot īpašumu no konkrētiem īpašniekam nevēlamiem kokiem, un vienlaikus izlīdzināt šo koku zaudējuma radīto trūkumu dabas daudzveidībai.
To, ka šim regulējumam nav preventīvā vai sodošā rakstura, apliecina arī minēto noteikumu 3.pielikumā norādītais, ka arī pēc patvaļīgas koka ciršanas persona var pamatot to, kāpēc koks ir nocirsts, tāpat kā tas būtu, ja persona vēlētos saņemt atļauju koka nociršanai. Augstākais koeficients piemērojams tikai tad, ja nav iespējams noteikt koka nociršanas iemeslu. Proti, regulējums vienādi attiecas kā pret saskaņoti, tā pret patvaļīgi nocirstiem kokiem.
Lietas dalībnieka pienākums norādīt tiesai uz liecinieka neuzticamību
Personas ieinteresētība no liecību ticamības viedokļa tiesai ir jāņem vērā, taču konkrēti izvērsti un detalizēti motivēti argumenti par iemesliem, kas liecinieku padara par neuzticamu, ir jāceļ lietas dalībniekam, nevis jāatstāj tiesas ziņā. Proti, tas ir paša lietas dalībnieka ziņā izvērsti argumentēt un vērst tiesas uzmanību uz objektīviem apstākļiem, kas liecina, kāpēc konkrētais liecinieks ir neuzticams. Vispārīgi tas vien, ka liecinieks strādā konkrētā iestādē un liecina par sevi vai savu darbu, nevar per se padarīt liecinieku par neuzticamu.
SKA-373/2026 Pieteikuma par pašvaldības bezdarbību publisku pasākumu kontroles jomā izskatīšana administratīvā procesa kārtībā
No Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likuma izriet pašvaldības pienākums nodrošināt kontroli pār publisku pasākumu norisi, tostarp izvērtējot, noteiktu personu – publiska pasākuma apmeklētāju, dalībnieku un personu, kuras pasākums tieši un būtiski skar, – tiesības prasīt šā pienākuma ievērošanu. Tas nozīmē arī tiesības prasīt pašvaldības rīcības šajā jautājumā tiesiskuma retrospektīvu pārbaudi tiesā. Tomēr tiesa nevar izvērtēt to, vai pašvaldība vispārīgi pilda pienākumu publisko pasākumu kontroles nodrošināšanā. Tam jābūt saistītam ar konkrētu personas tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu, tātad ar konkrētu publisko pasākumu vai pasākumiem. Tādējādi persona, kuru skar pašvaldības bezdarbība publisku pasākumu kontroles jomā, var vērsties tiesā, ja tā pamato konkrētu savu tiesību vai tiesisko interešu aizskārumu ar konkrētu publisko pasākumu norisi.
SKA-550/2026 Iepirkuma procedūras neobjektīvas pārtraušanas sekas
Iepirkuma procedūras neobjektīva pārtraukšana apdraud godīgu konkurenci un rada tiesības pretendentam prasīt zaudējumu atlīdzību, ja pretendents iepirkuma procedūras paredzamās norises gaitā būtu ieguvis tiesības slēgt iepirkuma līgumu.
