Grāmatvedība
Vai rēķinu var labot ar roku?
Atbilstoši likumam – ja čekā nav visu nepieciešamo rekvizītu / informācijas, uzņēmums iztrūkstošo var ierakstīt ar roku. Vai šādu kārtību var piemērot arī rēķiniem? Piemēram, ārvalstī izsniegts rēķins var nebūt noformēts pilnīgi. Vai arī Latvijā izdotā rēķinā, piemēram, nav norādīts pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs vai citi rekvizīti.
•
16.06.2026
Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana gada pārskatā
Ilgtermiņa ieguldījumu atsavināšana – pamatlīdzekļu, nemateriālo aktīvu vai finanšu ieguldījumu pārdošana vai likvidēšana – grāmatvedībā nereti tiek uztverta kā tehnisks darījums. Sākotnēji var šķist, ka neatkarīgi no tā, kā tiek klasificētas ar darījumu saistītās izmaksas, kopējā ietekme uz uzņēmuma rezultātu – peļņu vai zaudējumiem – nemainās. Tomēr finanšu pārskata sagatavošanā nozīme ir ne tikai gala rezultātam, bet arī tam, kā šis rezultāts ir veidojies.
•
15.06.2026
Kā grāmatot depozīta maksu par taru kafejnīcā?
Kafejnīca iepērk dzērienus pudelē. Depozīta maksas uzskaitei tiek izmantots atsevišķs konts (piemēram, 2350 “Depozīta norēķini”). Iegādājoties dzērienus, depozīta summa tiek uzskaitīta kā aktīvs. Pārdodot dzērienus, depozīta summa samazina depozīta konta atlikumu. Depozīta uzskaitē var rasties starpības dažādu iemeslu dēļ: dzērienu patēriņš uz vietas, iepakojuma neatgriešana, personāla kļūdas, operatīvās darbības īpatnības. Ko darīt ar atlikumu, kas krājas konta “Depozīta maksa” debetā?
•
12.06.2026
Vai zvērināts revidents kontrolē vai konsultē?
Gada pārskata revīzija bieži vien uzņēmuma vadībai un grāmatvežiem rada satraukumu, jo tā prasa papildu laiku, resursus un var radīt neziņu par to, cik daudz var un vajag stāstīt un ko revidents ir tiesīgs prasīt revīzijas procesa ietvaros. Šoreiz pētām, kāda ir zvērināta revidenta loma – kontrolēt vai konsultēt –, kādu informāciju un/vai paskaidrojumus var prasīt zvērinātais revidents un kā uzņēmums var sagatavoties gada pārskata revīzijai.
•
08.06.2026
Kāpēc VID auditā pieprasa uzrādīt avansa rēķinus?
Ja avansa rēķins nav attaisnojuma dokuments, kāpēc Valsts ieņēmumu dienesta auditā to pieprasa kā neatņemamu darījuma sastāvdaļu? Sanāk, ka tas nav attaisnojuma dokuments un tam nav juridiskā spēka, bet vienlaikus tas kalpo kā darījumu pamatojošs dokuments naudas pārskaitījumam. Vai uzņēmumam ir jāspēj uzrādīt avansa rēķins (gan saņemtais, gan izrakstītais)?
•
04.06.2026
Kā uzņēmumam pareizi izmest vecās mēbeles?
Vai uzņēmums drīkst izmest mēbeles, kas tam vairs nav vajadzīgas? Ko uzņēmumam darīt ar vecajām mēbelēm? Vai tās drīkst aizvest uz kādu konteineru vai izgāztuvi, vai arī obligāti jāsauc specializētais uzņēmums, kas nodarbojas ar mēbeļu utilizēšanu? Vai ir kāds sods, ja uzņēmums izlemj mēbeli pats izmest un par šo sastāda iekšējo aktu?
•
29.05.2026
Skaidrojumi gada pārskatā par apturētu saimniecisko darbību
Kas jāņem vērā, sagatavojot gada pārskatu par 2025.gadu, ja uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests šajā periodā bija apturējis saimniecisko darbību? Vai vadības ziņojumā un finanšu pārskata pielikumā jāsniedz kāda papildu informācija un paskaidrojumi?
•
25.05.2026
Kad paraksts nav nepieciešams
Šobrīd atrodamies pārejas posmā, kad daļa uzņēmumu straujāk, citi – lēnāk pāriet uz elektronisko dokumentu apriti grāmatvedībā. Šajā laikā ir daudz ko domāt un pētīt, lai rastu ērtāko sistēmu, kas vienlaicīgi atbilstu normatīvo aktu prasībām. Normatīvie akti, no vienas puses, paver iespējas attīstībai, bet, no otras, – nosaka stingrus rāmjus. Viena no visvairāk apspriestajām problēmām šajā pārejas posmā ir paraksts uz dokumenta – kad tas ir obligāts un kad bez tā var iztikt.
•
18.05.2026
Nedrošie un zaudētie debitoru parādi
Nedrošo un zaudēto debitoru norakstīšana praksē vienmēr prasa vienlaikus izvērtēt divus neatkarīgus regulējumus – uzņēmumu ienākuma nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa normas. Šo nodokļu piemērošanas loģika atšķiras. Uzņēmuma ienākuma nodokļa kontekstā tiek vērtēts, vai ir radušies ar saimniecisko darbību nesaistīti izdevumi un vai ir piemērojams Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta 3.daļā noteiktais atbrīvojums. Savukārt pievienotās vērtības nodokļa kontekstā būtiski ir noteikt, vai uzņēmumam saglabājas tiesības atgūt budžetā jau samaksāto nodokli. Tieši šo divu regulējumu jaukšana praksē visbiežāk rada kļūdas. Lai viestu skaidrību, analizējam 2 lasītāja situācijas.
•
15.05.2026
Kā aprēķina vidējo darbinieku skaitu
Strauji tuvojas gada pārskatu iesniegšanas termiņš, tāpēc svarīgi pievērst uzmanību informācijai, kas jānorāda gada pārskata pielikumā. Visām sabiedrībām, arī no pielikuma sagatavošanas atbrīvotajām, ir pienākums finanšu pārskata pielikumā piezīmju veidā norādīt vidējo darbinieku skaitu. Kā to aprēķina gada pārskata vajadzībām, un kādas kļūdas rodas praksē?
•
08.05.2026
Kā atzīst ieņēmumus, pārdodot nekustamo īpašumu uz nomaksu?
Sabiedrība pārdod sev piederošu lietotu nekustamo īpašumu – ēku ar zemi – citai sabiedrībai par tirgus vērtību. Pirkuma līgumā noteikts, ka samaksa tiks veikta 10 gadu laikā pa daļām saskaņā ar grafiku. Īpašuma valdījuma un lietošanas tiesības pircējs iegūst pēc pirmās iemaksas, bet īpašumtiesības – tikai pēc visas summas samaksas, un tad pircējs arī tiek ierakstīts zemesgrāmatā. Kā pareizi grāmatot šādu līgumu – vai kā nākamo periodu ieņēmumus?
•
06.05.2026
Praktiska kārtība, kā digitalizēt rēķinus un čekus
Vairums grāmatvežu savā darbā jau veiksmīgi ir ieviesuši digitalizāciju, bet daļa joprojām atliek šo procesu, jo tā gaitā jāiegulda papildu laiks, kā arī nepieciešamas zināšanas. Es ticu, ka vērtīgi padomi no kolēģu pieredzes, kā arī atsauces uz normatīvajiem aktiem un praktiska kārtība, kā rīkoties soli pa solim, radīs motivāciju pieķerties ilgi atliktajam digitalizācijas procesam.
•
05.05.2026
Pētniecības un attīstības izmaksas gada pārskatā
Veicot ikdienas grāmatvedības uzskaiti, pētniecības un attīstības izmaksas ir pozīcijas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība. To uzskaite ietver noteiktus ierobežojumus un papildu prasības vidējo un lielo sabiedrību gada pārskatos. Tuvojoties gada pārskatu iesniegšanas termiņam, atgādinām būtiskāko.
•
14.04.2026
Izdevumus apliecinošie dokumenti avansa norēķinos
Kas var būt izdevumus apliecinošie dokumenti, kurus pievienot avansa norēķiniem? Vai avansa norēķinam var pievienot tikai čeku? Kad obligāts ir rēķins? Vai čekā obligāti jābūt uzņēmuma rekvizītiem un pievienotās vērtības nodokļa numuram? Vai šāds dokuments var būt noformēts uz darbinieka vārda? Šos un citus jautājumus, par ko ikdienā diskutē grāmatveži, izskatām šajā publikācijā.
•
08.04.2026
Kā grāmatot PVN, kas samaksāts citā valstī?
Latvijā reģistrēta transporta kompānija, kas ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja, iegādājas degvielu un citus pakalpojumus citās Eiropas Savienības valstīs, maksājot šo valstu noteikto pievienotās vērtības nodokli. Kā šo ārvalstīs samaksāto nodokli iegrāmatot – izdevumu vai bilances kontā? Vai šis darījums ir jānorāda pievienotās vērtības nodokļa deklarācijā?
•
08.04.2026
Atbild eksperts
Atbild
Anda Ziemele
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dana Muceniece
Atbild
Finanšu ministrija
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Ziņas
Noderīgi
