Daudzi uzņēmumi joprojām reklāmas panākumus vērtē pēc klikšķu skaita, “Patīk” atzīmēm vai mājaslapas apmeklējuma. Lai gan šie rādītāji sniedz priekšstatu par auditorijas aktivitāti, tie ne vienmēr atspoguļo reklāmas reālo ietekmi uz uzņēmuma ieņēmumiem. Biznesam daudz svarīgāk ir saprast, cik klientu reklāma ir piesaistījusi, cik no viņiem ir veikuši pirkumu un kādu finanšu atdevi konkrētais reklāmas ieguldījums ir nodrošinājis. Tieši šeit datu analītika kļūst īpaši svarīga.
Datu analītika gudrākiem lēmumiem
Mūsdienās uzņēmēji reklāmām izmanto dažādus kanālus, piemēram, “Google”, “Facebook”, “Instagram”, “TikTok”, “LinkedIn” un citas digitālās platformas. Statistika liecina, ka uzņēmumi reklāmā iegulda arvien vairāk līdzekļu, taču vienlaikus pieaug nepieciešamība precīzi novērtēt katra ieguldītā eiro atdevi. Praksē tas nozīmē nevis vienkārši analizēt reklāmas klikšķus, bet saprast, kuri kanāli patiešām piesaista klientus un rada ieņēmumus.
Piemērs
Latvijas mēbeļu veikals reklāmā iegulda 3000 EUR mēnesī. Reklāmas budžets tiek sadalīts šādi:
- 1200 EUR – “Google Ads”;
- 1000 EUR – “Facebook Ads”;
- 500 EUR – “Instagram”;
- 300 EUR – “TikTok”.
Pēc mēneša, aplūkojot statistiku, šķiet, vislabākos rezultātus nodrošina “Facebook”:
- “Facebook” – 18 000 klikšķu;
- “TikTok” – 13 000 klikšķu;
- “Instagram” – 9500 klikšķu;
- “Google” – 4800 klikšķu.
Vērtējot reklāmas efektivitāti pēc apmeklējuma, Facebook ir pārliecinošs līderis. Savukārt pārdošanas dati rāda, ka tieši Google Ads reklāmas ir piesaistījušas visvairāk pasūtījumu un nodrošinājušas lielākos ieņēmumus:
- “Google Ads” reklāmas – 138 pasūtījumi un vairāk nekā 52 000 EUR ieņēmumi;
- “Facebook” reklāmas – 64 pasūtījumi un gandrīz 19 000 EUR ieņēmumi;
- “Instagram” reklāmas – 28 pasūtījumi un 7600 EUR ieņēmumi;
- “TikTok” reklāmas – 11 pasūtījumi un aptvuveni 2900 EUR ieņēmumi.
Piemērs skaidri parāda, ka lielākais klikšķu skaits ne vienmēr nozīmē arī lielāko peļņu. Lai gan “Google Ads” reklāmas piesaistīja ievērojami mazāk apmeklētāju, tās nodrošināja daudz vairāk klientu, kuri bija gatavi iegādāties uzņēmuma produkciju. Tas liecina, ka šīs reklāmas sasniedza auditoriju ar daudz augstāku pirkšanas nodomu.
