Tēma: ārpusbilances konti
Vai saņemto avansu var norādīt ārpusbilances kontos?
Vai Latvijā sabiedrībai ar ierobežotu atbildību ir atļauts veikt operācijas ārpusbilances kontos saskaņā ar starptautisko finanšu pārskatu standartu Nr.15 “Ieņēmumi no līgumiem ar klientiem”? Sabiedrība nodarbojas ar kuģu apsaimniekošanu, ir pievienotās vērtības nodokļa maksātāja. Kuģa īpašnieks pārskaita naudu sabiedrībai, lai tā varētu segt kuģa kārtējos izdevumus. Šī nauda nav sabiedrības ieņēmumi vai izdevumi, un tā tiek norādīta tikai gada pārskata piezīmēs kā naudas atlikums, ja tāds ir.
•
27.02.2026
Sociālās infrastruktūras izdevumi grāmatvedībā
Kas tiek uzskatīti par sociālās infrastruktūras objektiem? Kādus izdevumus darbiniekiem var segt? Kādi nosacījumi jāievēro, lai šos izdevumus varētu uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem? Kādos gadījumos rodas nodokļu riski, izdevumi tiek personificēti vai tiek uzskatīti par nesaistītiem ar saimniecisko darbību?
•
12.12.2024
Datorprogrammu izstrāde un tās izmaksas
Ja pamatlīdzekļu izveidošanas process vairumā gadījumu ir skaidrs un to reglamentē arī Latvijas normatīvie akti, tad programmproduktu izstrādes process likumos nav īsti reglamentēts un nav noteiktas prasības izmaksu uzskaitei, tāpēc katrs uzņēmums, kurā tiek izstrādātas programmas turpmākai izmantošanai vai pārdošanai, programmu ražošanas izmaksas uzskaita atbilstoši sava uzņēmuma izstrādātajai grāmatvedības politikai. Izskatīsim, kuras izstrādes izmaksas var iekļaut nemateriālā ieguldījuma sastāvā, bet kuras – uzreiz norakstīt izdevumos!
•
12.12.2022
Vai jāsalīdzina parādu atlikumi ar ārvalstu partneriem?
Vai vajag salīdzināt kreditoru atlikumus ar ārvalstu sabiedrībām? Parasti ārzemēs ir neizpratnē par mūsu aktiem.
•
17.05.2022
Veicam maksātspējas diagnostiku!
Uzņēmuma maksātspēja ir uzņēmuma finanšu stabilitātes rādītājs, tāpēc tai jāseko līdzi pašiem un tā, visticamāk, interesēs sadarbības partnerus. Šajā publikācijā aplūkosim maksātspējas rādītājus un kontekstu, kādā tie būtu jāskata. Ielūkosimies to pielietojumā un apskatīsim, kāpēc tieši šobrīd ir svarīgi pievērst tiem pastiprinātu uzmanību.
•
14.06.2019
Darījumi, kas jāuzskaita ārpus bilances
Privātajiem uzņēmumiem nav noteiktas obligātas prasības uzskaitīt kādus darījumus ārpus bilances. Tomēr ir darījumi, kas nav jānorāda bilancē, bet par tiem jāsniedz informācija finanšu pārskata pielikumā vai vadības ziņojumā – veikt šādu ārpusbilances darījumu uzskaiti būtu lietderīgi, jo tas palīdzētu ērtāk un kvalitatīvāk sagatavot gada pārskatu.
•
13.05.2019
Maksā sodu un UIN!
Turpinām iepriekšējā žurnāla numurā aizsākto tēmu par sodiem un uzņēmumu ienākuma nodokļa piemērošanu samaksātajām soda naudām. Kas te sakāms Valsts ieņēmumu dienestam (VID)? Aplūkosim pērnā gada novembrī izsniegto uzziņu (2018.gada 13.novembra uzziņa Nr.30.1-8.7/281216)!
•
29.03.2019
Kā dokumentēt un grāmatot konsignācijas darījumus?
Sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pašu saražotās preces nodod tirgot dažādiem veikaliem. Visbiežāk veikals pārdod tikai daļu no precēm, bet pārējo pēc diviem, trim mēnešiem atgriež atpakaļ SIA. Kā par šādiem darījumiem jānoformē dokumenti? Kurā brīdī jāatzīst ieņēmumi, un kad jāveic grāmatojumi?
•
05.03.2019
Telefons uz nomaksu – kā grāmatot?
SIA iegādājas mobilos telefonus no SIA “LMT Retail & Logistics”, bet samaksa par tiem tiek iekļauta kārtējā SIA “LMT” rēķinā. Kā pareizi būtu jāveic grāmatojumi šinī gadījumā?
•
27.09.2018
Pamatlīdzeklis vai mazvērtīgais inventārs?
Uzņēmuma grāmatvedības politikā noteikts, ka pamatlīdzekļa (PL) vērtība ir 250 EUR. Uzņēmums iegādājies printeri par 90 EUR un plāno to izmantot ilgāk par gadu. Vai printeris uzskatāms par mazvērtīgo inventāru vai PL? Kas jāņem vēra PL noteikšanai – tā vērtība vai lietderīgās lietošanas laiks?
•
08.11.2017
Kā iestādei grāmatot kredītrēķinu par iepriekšējo gadu?
<p><i>Budžeta iestāde (nav pievienotās vērtības nodokļa maksātāja) 2015.gadā saņem kredītrēķinu, ar kuru tiek piešķirta atlaide 2014.gadā veiktam preču pasūtījumam. Atlaide piešķirta par ilgstošu sadarbību. Kā pareizi iegrāmatot šo kredītrēķinu?</i></p>
•
29.09.2015
Vai ārpusbilances krājumiem jānosaka dabīgo zudumu norma?
Esam naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmums. Pārkrautie produkti nav mūsu īpašums, sniedzam tikai pakalpojumu. Grāmatvedībā tiek uzskaitīts produktu daudzums pēc pavaddokumentiem un pēc sertificētu inspektoru veiktajiem mērījumiem. Atkarībā no temperatūras produktu daudzums mainās (tas netiek svērts, bet aprēķināts pēc formulas). Krājumu daudzuma samazināšanās vai palielināšanās noteiktu % robežās uzņēmumu finansiāli neietekmē. Vai pietiek ar uzskaiti pēc dokumentiem un pēc faktiskajiem daudzumiem, vai arī nepieciešami paskaidrojumi par svārstībām pēc katra mēneša inventarizācijas? Vai ārpusbilances krājumiem ir obligāti jānosaka dabīgā zuduma norma?
•
06.08.2015
Ja prece ievesta uz laiku restaurācijai
Uzņēmums noslēdza līgumu ar ASV uzņēmumu par ASV uzņēmuma retro automašīnu restaurāciju. Līgumā norādīts, ka atlīdzība par restaurācijas darbu veikšanu ir 10 000 USD. Muitas importa deklarācijā par automašīnu ievešanu parādās tā pati vērtība. Nekādi atmuitošanas maksājumi netika veikti, jo automašīnas tika ievestas uz noteiktu laiku pārstrādei. Kā šāds darījums jāatspoguļo grāmatvedībā? Vai uz to attiecas kādi nodokļi?
•
09.12.2014
Konsignācija - grāmatvedības uzskaite, ieņēmumu atzīšanas brīdis un nodokļi
Uzņēmējdarbības būtība ir abpusēja ieinteresētība. Brīvās ekonomikas apstākļos neviens nav spiests ne pirkt, ne pārdot preces. Pircējiem ir plaša preču un pakalpojumu izvēle, pārdevējiem - brīva rīcība, kur un kad pārdot un piedāvāt savas preces. Pārdevēji konkurē savā starpā, lai iegūtu pircējus, bet pircējs, savukārt, var izvēlēties, kur pēc viņa uzskatiem ir izdevīgāk veikt pirkšanas vai pārdošanas darījumus. Lai pārdevēji piesaistītu pircējus, tie piedāvā pircējiem nodot preces konsignācijā.
•
08.08.2014
Vienlaicīgās apgrozības periods - skaidrās naudas nianses
Vienlaicīgās apgrozības periods Latvijā būs laika posmā no 01.01.2014. līdz 14.01.2014. Tas ir periods, kurā norēķini par pirkumiem un pakalpojumiem iespējami divās valūtās — latos un eiro, bet atlikumu izdošana gan būs tikai eiro. Izņēmums — sabiedriskais transports. Tajā atlikumu varēs izsniegt tādā naudā, kādā veikts pirkums par braucienu.
•
08.12.2013
Atbild eksperts
Atbild
Inga Pumpure
Atbild
Sabīne Vuškāne
Atbild
Anna Jesemčika
Atbild
Dr.oec. Inguna Leibus
Atbild
Anda Ziemele
Uzdod jautājumu ekspertiem!
Tavs jautājums
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Jautājums ekspertam
Jau ierasts, ka izmaiņas normatīvajos aktos Latvijā tiek veiktas gana strauji, tāpēc situācijas, kad to pielietojums ne vienmēr ir viennozīmīgi saprotams un ikdienā piemērojams, nav retums.
Ja arī Tu savā darbā esi saskāries ar neskaidriem jautājumiem normatīvo aktu piemērošanā, sūti savu jautājumu mūsu ekspertiem un centīsimies palīdzēt!
Visus jautājumus un atbildes lasi mūsu žurnālos!
Tuvākie pasākumi
Visi pasākumi >
Noderīgi
