Latvijas kravu pārvadātājs SIA “A” saņem pasūtījumu no loģistikas kompānijas SIA “B”. Pakalpojums paredz paņemt kravu Zviedrijā un piegādāt (transportēt) to uz Norvēģiju. Muitas dokumenti šai kravai tiek nosūtīti elektroniski. Muitas procedūras netiek veiktas, jo pārvadājums notiek pa “zaļo koridoru”. Krava ir pasta sūtījumi.
Preču transporta pavadzīmē (CMR) kā nosūtītājs norādīts Zviedrijas uzņēmums, bet kā saņēmējs – Norvēģijas uzņēmums.
SIA “A” par šo pakalpojumu izraksta rēķinu SIA “B”, piemērojot pievienotās vērtības nodokļa likmi 21% apmērā. Savukārt SIA “B” uzstāj, ka transporta pakalpojuma rēķinam piemērojama nodokļa likme 0% apmērā, atsaucoties uz Pievienotās vērtības nodokļa likuma 46.panta 1.daļu.
Kuram taisnība?
