<p><div style="margin-bottom: 0.0001pt; line-height: 150%;"><span style="font-size: 9pt; line-height: 150%;">Ar 2009. gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880" rel="nofollow" target="_blank">likumā <i>Par iedzīvotāju ienākuma nodokli</i> </a>(IIN likums), kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, tika ieviests jauns nodoklis no kapitāla (10%) un nodoklis no kapitāla pieauguma (15%). 2010. gada 29. septembrī Ministru kabinets pieņēma jaunos noteikumus Nr.899 <a rel="nofollow" target="_blank" href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=218825&amp;from=off"><i>Likuma </i>Par iedzīvotāju ienākuma nodokli<i> normu piemēro&scaron;anas kārtība</i> </a>(Jaunie noteikumi). Lai arī ir pagājis jau krietns laiks kop&scaron; <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880" rel="nofollow" target="_blank">IIN likuma</a> jauno normu spēkā stā&scaron;anās un nodokļu maksātāji ne reizi vien izteiku&scaron;ies, ka trūkst skaidrības par jauno<a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880" rel="nofollow" target="_blank"> IIN likuma</a> normu piemēro&scaron;anu, <a rel="nofollow" target="_blank" href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=218825&amp;from=off">Jaunie noteikumi </a>&scaron;o problēmu nerisina. Cerības gūt lielāku skaidrību par jauno <a href="http://www.likumi.lv/doc.php?id=56880" rel="nofollow" target="_blank">IIN likuma</a> normu piemēro&scaron;anu diemžēl nav piepildīju&scaron;ās. </span></div><p>&nbsp;</p></p>

Latvijā viena no aktīvākajām nozarēm ir kokapstrāde. Tā ir mūsu eksporta prece, kas nes Latvijas budžetam lielus nodokļus un nodrošina daudzus iedzīvotājus ar darbu. Šajā nozarē ir arī savas īpatnības grāmatvedības un nodokļu uzskaitē, tādēļ grāmatveži nereti baidās uzņemties risku pildīt galvenā grāmatveža amatu.

2010. gada 9. augustā Saeima pieņēma kārtējos grozījumus likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums), kuri stājās spēkā 1. septembrī. Lielākā daļa likuma grozījumos iekļauto normu ir saistītas ar jauno Mikrouzņēmumu ienākuma nodokli. Tomēr paralēli normām, kas saskaņo IIN likuma normas ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu, ir pieņemti arī citi būtiski grozījumi, kuri iespējams ierindas likuma lietotājam var paslīdēt garām neievēroti. Viens no šādiem grozījumiem attiecas uz kapitāla nodokļa piemērošanu, kas stājās spēkā vēl tikai šī gada 1. janvārī un kas joprojām izraisa ne mazums jautājumu un diskusiju par tā praktisko piemērošanu.

Ar interesi gaidītais Mikrouzņēmumu nodokļa likums (MUN likums) ir pieņemts un stāsies spēkā ar 1. septembri. Ņemot vērā šī nodokļa pievilcīgo likmi - 9% no apgrozījuma (sākotnēji no likuma izstrādātājiem bija piedāvāta nodokļa likme 20 % apmērā no apgrozījuma) -, MUN likuma kritērijiem atbilstošie uzņēmumi izvērtēs, vai šāds statuss tiem tomēr ir izdevīgs. Un zināmai kategorijai mikrouzņēmuma nodokli (MUN) maksāt tiešām var būt izdevīgi. Šajā rakstā apskatīšu, ko nozīmē kļūt par mikrouzņēmuma darbinieku.

2009. gada nogalē un 2010. gada sākumā aktualizējās jautājums par iespēju individuālajiem uzņēmumiem (IU), zemnieku un zvejnieku saimniecībām (ZZS) brīvprātīgi kļūt par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) maksātājiem. Līdz šim tāda iespēja normatīvajos aktos netika paredzēta, jo „Gada pārskatu likums” (GPL) noteica, ka gada pārskatu sagatavo tikai tie IU un ZZS, kuru ieņēmumi no saimnieciskās darbības pārsnieguši 200 000 Ls.

Pienācis jau augusts, bet Ministru kabinets (MK) vēl joprojām nav izdevis jaunus noteikumus likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (likums par IIN) piemērošanā. Iepriekšējie Ministru kabineta 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 793 "Likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" normu piemērošanas noteikumi" (MK noteikumi Nr.793 vai MK noteikumi) savu spēku zaudējuši 2010. gada 1. jūlijā. Par to, kādas problēmas ar to saistītas, turpmāk.

Darba devēji darbiniekiem papildu darba algai var piešķirt arī dažādus labumus – piemēram, organizēt darbinieku ēdināšanu, iekārtojot birojos virtuves telpu vai pasūtot ēdienus uz darba vietu, segt kādus darbinieka izdevumus, kas viennozīmīgi ir personificējami un veido darbinieka papildu labumu, piemēram, apmaksājot darbinieka dzīvokļa komunālos maksājumus, kā arī šogad aktualitāti guvušo labumu - iespēju lietot darba devēja vieglo pasažieru automobili personīgajām vajadzībām, u.c. labumus. Savukārt izdevumi par tēju, kafiju u.tml., kurus ir pieejams lietot darbiniekiem, praksē gadījumos, ja sabiedrības (uzņēmuma) darbības specifika saistīta ar klientu pieņemšanu un t.ml., iegādājas no reprezentācijai atvēlētiem līdzekļiem. Tādējādi darba devējiem rodas izdevumi, kurus ir svarīgi īpaši izvērtēt un dokumentēt, vadoties no nodokļu aplikšanas viedokļa.

Izvērtējot darbinieku un ar tiem saistītās administratīvās izmaksas un ņemot vērā biznesa īpatnības, kā alternatīvu var izskatīt darbinieku nomu. Darbinieku nomu mēdz izmanto arī uzņēmumu grupas uzņēmumi, nodarbinot darbiniekus grupas ietvaros.

Viens no izplatītākajiem ar komercdarbību saistītu izmaksu optimizācijas veidiem ir darbaspēka un ar to saistīto nodokļu samazināšana. Daudzi komersanti līdz ar to izvēlas noņemt atbildības slogu par savu darbinieku nodokļu maksājumiem no saviem pleciem, un pārnest to uz pašiem darbiniekiem. Šī raksta mērķis ir salīdzināt nodokļu slogu darbiniekiem un pašnodarbinātajiem jeb saimnieciskā darba veicējiem, kā arī atbildēt uz jautājumu – vai vienmēr izvēle starp darba līgumu un uzņēmuma līgumu ir likumīgs uzņēmējiem piemērojamā nodokļu sloga samazināšanas mehānisms, un kādas ir iespējas šo nodokļu slogu samazināt.

Šī raksta mērķis ir aplūkot pašreiz Latvijas Republikas (LR) normatīvajos aktos noteikto Valsts ieņēmumu dienesta (VID) amatpersonu nodokļu un nodevu jautājumos pieņemto lēmumu apstrīdēšanas kārtību, jo sūdzību izskatīšana ir viens no nodokļu administrēšanas rezultātiem, kā arī informēt par nodokļu maksātāju biežāk pieļautajām kļūdām, kas rada nodokļu uzrēķinu sekas.

Šajā rakstā aplūkosim situāciju, kad Latvijas uzņēmumam nākas izmantot citas valsts rezidenta – fiziskās personas pakalpojumus, šīs personas un uzņēmuma nodokļu aplikšanas jautājumus Latvijā, pieņemot, ka šie pakalpojumi tiek sniegti šīs personas rezidences valstī un / vai Latvijā, bet persona Latvijā uzturēsies mazāk kā 183 dienas.

Šā gada 6. februārī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2008. gada 20. novembra noteikumos Nr. 942 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli”, ar kuriem tiek mainīta ziņu par darba ņēmēju iesniegšanas kārtība Valsts ieņēmumu dienestam (VID).

Šī raksta mērķis ir aprakstīt svarīgākos juridiskos un nodokļu jautājumus, kas ir aktuāli, lemjot par atlīdzības izmaksu komercsabiedrības valdes locekļiem – rezidentiem un nerezidentiem. Svarīgākie jautājumi, uz kuriem tiks rastas atbildes šajā rakstā ir – kādos gadījumos pietiek ar vienkāršu pilnvarojumu, kas izdots valdes loceklim, un kādos gadījumos ir jāslēdz darba līgums? Kā arī vai ar valdes locekli var slēgt uzņēmuma līgumu? Otrkārt, tiks apkopoti svarīgākie nodokļu maksāšanas aspekti atkarībā no valdes locekļa – nodokļu maksātāja, statusa, to būtiskākās atšķirības attiecībā uz nodokļu aprēķināšanas un maksāšanas pienākumu, atskaišu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestā (VID), īpaši akcentējot izmaiņas, kuras stājās spēkā un ir piemērojamas ar 01.01.2010.

Ar 2010. gada 1. janvāri spēkā stājušies grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (IIN likums) nosaka algas nodokli un attiecīgi arī valsts obligātās sociālās apdrošināšanas iemaksas (VSAOI) no labuma nosacītās vērtības līdz 150 latiem mēnesī, attiecīgi papildu nodokļu slogs tā saucamais „auto nodoklis” no šī nosacītā labuma var būt līdz pat 85 lati. Šis jautājums ir plaši apspriests un par to galvu ir lauzījis ikkatrs grāmatvedis, tāpēc šajā rakstā aplūkosim auto nodokļa piemērošanu praksē un ar to saistītos iespējamos riskus.