Ziņot par kļūdu!

Kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?

23.09.2025.  •  4 MIN
Kā mainās maksājumu paradumi Latvijā?
Autors
Ulvis Pāvuls

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski mainījušies iedzīvotāju maksājumu paradumi – strauji pieaudzis gan bezskaidras naudas, gan tiešsaistes norēķinu īpatsvars. Kā liecina Eiropas Centrālās bankas dati, pēdējo piecu gadu laikā trīskāršojies arī tiešsaistē veikto maksājumu apjoms, kas spilgti apliecina tiešsaistes norēķinu popularitātes pieaugumu.

Tiešsaistes maksājumu īpatsvars Latvijā trīskāršojies

Kamēr skaidra nauda joprojām ir visbiežāk izmantotais norēķinu veids Eiropas Savienībā kopumā, Latvijā jau 78% maksājumu notiek bezskaidras naudas veidā. Kā liecina Eiropas Centralās bankas dati, pēdējo piecu gadu laikā būtiski audzis tiešsaistes maksājumu īpatsvars. Ja 2019.gadā tikai 7% iedzīvotāju ikdienas maksājumu Latvijā notika tiešsaistē, tad 2024.gadā šis rādītājs sasniedzis jau 25%. Līdzīgs pieaugums vērojams arī citās Baltijas valstīs – Lietuvā tiešsaistes maksājumu īpatsvars pieaudzis par 17%, bet Igaunijā – par 8%. Eiropas valstīs tiešsaistes maksājumi pieauguši tieši par pārtiku un ikdienas precēm, kā arī daļu no maksājumiem veido ēdienu piegādes, kas iepriekš nebija nozīmīga kategorija, bet šobrīd veido jau 11% no visiem maksājumiem.

Arī akciju sabiedrības (AS) “Luminor Bank” klientu vidū pēdējo trīs gadu laikā tiešsaistes maksājumu apjoms ir pieaudzis par aptuveni 40%. Šīs izmaiņas veicina vairāki faktori – arvien plašāka e-komercijas attīstība, uzņēmēju vēlme piedāvāt ērtākus un ātrākus norēķinu risinājumus, kā arī sabiedrības digitālo prasmju pieaugums. Tiešsaistes maksājumi kļūst par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu gan pārtikas iegādē, gan komunālo maksājumu veikšanā, gan izmantojot mobilās lietotnes pakalpojumu rezervācijai vai transportam.

Tiešsaistē tērējam vairāk

Pieaudzis ne tikai darījumu skaits, bet arī kopējā tiešsaistes maksājumu vērtība – salīdzinājumā ar 2019.gadu Latvijas iedzīvotāji tiešsaistē tērē par 23% vairāk. Tas apliecina, ka iedzīvotāji ir gatavi ne vien biežāk izmantot digitālos maksājumu risinājumus, bet arī veikt lielākus pirkumus tiešsaistē.

AS “Luminor Bank” dati liecina, ka īpaši strauji audzis “Apple Pay” izmantojums, kas vien nepilna gada laikā ir dubultojies. Arī “Google Pay” pakāpeniski nostiprina savas pozīcijas, bet tomēr lēnākā tempā. Neskatoties uz to, internetbanku maksājumi joprojām ir populārākais apmaksas veids, lai gan to īpatsvars ir nedaudz samazinājies.

Tāpat datos redzams, ka vidējā tiešsaistes maksājuma summa pēdējo piecu gadu laikā nav mainījusies un saglabājas 50 eiro apmērā. Salīdzinot apgrozījuma izmaiņas dažādās nozarēs kopš 2022.gada, vislielākais pieaugums vērojams kosmētikas tirdzniecībā un būvmateriālu un mājas preču segmentā. Viens no tiešsaistes maksājumu popularitātes iemesliem ir gan ērtums, gan drošības risinājumi, kas nodrošina ātru un pārskatāmu norēķinu pieredzi.

Uzņēmumiem jāspēj pielāgoties

Tirgotājiem ir būtiski nodrošināt klientiem ērtas un daudzveidīgas maksājumu iespējas, īpaši tiešsaistē. Tas ne tikai uzlabo klientu apmierinātību, bet arī veicina pārdošanas apjomu pieaugumu. Pieprasījums pēc mūsdienīgiem risinājumiem aug, un uzņēmumi, kas savlaicīgi pielāgojas, gūst konkurētspējas priekšrocības. Šie dati skaidri iezīmē ilgtermiņa tendenci – digitālie maksājumi kļūst par dominējošu norēķinu formu Baltijas valstīs, un pieprasījums pēc tiem turpina pieaugt.

Pamanīji kļūdu?
Iezīmē tekstu un spied "ziņot par kļūdu".
Tēmas
Komentāri
Lai komentētu, autorizējies!
Autorizēties
Vēl no šīs rubrikas
No 1.jūlija pārtikas pamatproduktiem – 12% PVN No 1.jūlija pārtikas pamatproduktiem – 12% PVN
  •  
27.06.2026
Darba vietas ģērbšanās kodekss: kur ir robeža starp personīgo stilu un profesionālo tēlu? Darba vietas ģērbšanās kodekss: kur ir robeža starp personīgo stilu un profesionālo tēlu?
  •  
27.06.2026
Aģentūrai sportistam jānosaka taisnīgi atlīdzības noteikumi Aģentūrai sportistam jānosaka taisnīgi atlīdzības noteikumi
  •  
27.06.2026
Noteikti jauni tērauda importa aizsardzības pasākumi Noteikti jauni tērauda importa aizsardzības pasākumi
  •  
26.06.2026
Senāts lūdz EST skaidrojumu par izslēgšanas noteikumiem iepirkumos Senāts lūdz EST skaidrojumu par izslēgšanas noteikumiem iepirkumos
  •  
26.06.2026
Eiropas Komisija vēlas vienkāršot ES nodokļu noteikumus Eiropas Komisija vēlas vienkāršot ES nodokļu noteikumus
  •  
25.06.2026
Jauni noteikumi paziņojumam par fiziskajai personai izmaksātajām summām
  •  
25.06.2026
Kompensēs militāru incidentu radītus zaudējumus
  •  
22.06.2026
Sagatavots Digitālo darba platformu likums
  •  
22.06.2026
Senāts maina judikatūru par darba uzteikumu pārbaudes laikā
  •  
22.06.2026
Neliela apgrozījuma pakalpojumu sniedzējiem – 10% nodoklis
  •  
22.06.2026
Pilnveido regulējumu fiziskas personas datu profilēšanai VID
  •  
22.06.2026
Būvēt varēs pa posmiem
  •  
22.06.2026
Atcels patēriņa kredītu reklāmas aizliegumu
  •  
22.06.2026
Akciju sabiedrībām līdz 1.jūlijam jāaktualizē statūti
  •  
22.06.2026
Par mums Attālinātais līgums Ētikas standarts Sīkdatnes Lietošanas noteikumi un datu privātuma politika
Klientu apkalpošana
Tālrunis: 67280693
E-pasts: info@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:30 (I-V)
Redakcija
Tālrunis: 22330714
E-pasts: redakcija@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Reklāma
Tālrunis: 29404257
E-pasts: janis@iZurnali.lv
Semināri
Tālrunis: 66915571
E-pasts: seminari@iZurnali.lv
Darba laiks: 8:00 – 16:00 (I-V)
Rekvizīti
SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
Juridiskā adrese: Lastādijas iela 10, Rīga, LV-1050
Biroja adrese: Lastādijas iela 12, Rīga, LV-1050
Reģistrācijas numurs: 40103221835
PVN reģistrācijas numurs: LV40103221835
Swedbank, LV48HABA0551024842696
SEB banka, LV84UNLA0055004409856
© 2009 - 2026 SIA "Izdevniecība iŽurnāli"
iTiesības

Laipni lūdzam iFinanses 360!

Ar prieku ziņojam, ka turpmāk savu iemīļoto interneta žurnālu “iFinanses” redzēsi jaunā, uzlabotā veidolā. Tas kopā ar interneta žurnāliem “iTiesības” un “iBizness” pārtapis jaunā platformā “iFinanses 360”.

Tavs abonements un piekļuve saturam saglabājas nemainīga! Lai turpinātu lasīt interneta žurnālu “iFinanses”, dodies uz sadaļu “iFinanses” lapas navigācijā.

MIA Logo