2025.gada 7.oktobrī Eiropas Komisija publicēja priekšlikumu regulai, ar ko plānots aizsargāt Eiropas Savienības tērauda nozari no globālās jaudas pārpalikuma negodīgas ietekmes, informē Valsts ieņēmumu dienests.

Īstenojot 2025.gada 19.martā pieņemtā Eiropas Tēraudrūpniecības un metālrūpniecības rīcības plānā izklāstītās saistības, priekšlikumā ir saglabāts atvērtas tirdzniecības princips un stiprināta sadarbība ar globālajiem partneriem, lai novērstu jaudas pārpalikumu, nosakot trešo valstu tērauda importam:

• beztarifu importa apjoma ierobežošanu līdz 18,3 milj. tonnu gadā (samazinājums par 47% salīdzinājumā ar 2024.gada tērauda kvotām);
• divkāršu ārpuskvotas tarifu līdz 50% (pašreizējo 25% vietā, uz ko attiecas aizsardzības pasākums);
• tērauda tirgus izsekojamības stiprināšanu, lai novērstu izsekojamības apiešanu.

Jaunajā regulas priekšlikumā paredzēts, ka imports no Norvēģijas, Islandes un Lihtenšteinas netiks aplikts ar ārpuskvotas tarifu, ņemot vērā ciešo integrāciju Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros.

Šāds izņēmums netiks piemērots Ukrainai, Šveicei, Lielbritānijai un citiem Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības partneriem, tomēr Ukrainai līdz 2028.gada 5.jūnijam saglabāsies pagarinātais atbrīvojums no ES aizsardzības pasākumiem, lai atbalstītu tās ekonomiku kara apstākļos. Pēc šī termiņa uz Ukrainas izcelsmes tērauda ražojumiem tiks attiecināti aizsargpasākumi kā trešajām valstīm. Vienlaikus Šveice un Apvienotā Karaliste ir paudušas nostāju par nepieciešamību tās atbrīvot no nodokļa piemērošanas, uzsverot, ka tās nav globālās pārprodukcijas cēlonis, un to tērauda rūpniecība ir cieši integrēta ES vērtību ķēdēs un vienotajā tirgū.

Priekšlikums aizstās patlaban spēkā esošo ES tērauda aizsardzības pasākumu, kurš zaudēs spēku 2026.gada 30.jūnijā. Eiropas Komisijas analīze liecina, ka arī pēc šī termiņa beigām turpināsies strukturālais globālais jaudas pārpalikums un tā negatīvā ar tirdzniecību saistītā ietekme uz ES tērauda ražošanas nozari, kuras dēļ bija jānosaka tērauda aizsardzības pasākums.