Būs pieejams Eiropas Savienības atbalsts laikapstākļu radīto postījumu novēršanai, to paredz 2026.gada 3.februārī valdībā apstiprinātā Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopībā, dārzeņkopībā un sēklaudzēšanā, informē Zemkopības ministrija.

Eiropas Savienības (ES) jau piešķirtais atbalsts 4,2 milj. eiro paredzēts augļkopjiem, dārzeņkopjiem un sēklaudzētājiem par 2025.gada pavasara salnu un pēc tam sekojošo ilgstošo lietavu radītajām sekām, kas bija jau 3.gads pēc kārtas, kad lauksaimniecību nozīmīgi ietekmēja nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi.

Jāatzīmē, ka sēklaudzēšanā atbalsts paredzēts sertificētas sēklas ražotājiem visām lauksaimniecības kultūrām par platībām, par kurām 2025.gadā iesniegts pieteikums sēklaudzēšanas sējumu lauku apskatei un veikta lauku apskate neatkarīgi no tās rezultāta.

Atbalstu piešķirs, ja atbalsta pretendenta ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības 2025.gadā par deklarēto hektāru, kas deklarēti Lauku atbalsta dienesta (LAD) ģeotelpiskajā iesniegumā, būs samazinājušies vismaz par 20% salīdzinājumā ar references perioda vidējiem ieņēmumiem par deklarēto hektāru. Aprēķinā ņems vērā atbalsta pretendenta visas deklarētās platības, tostarp graudaugus, zālājus u. c. kultūras, neiekļaujot parasto un zaļmēslojuma papuvi. Tāpat aprēķinā neiekļaus 1 un 2 gadus vecus ilggadīgos stādījumus, izņemot zemeņu stādījumus.

Par references periodu varēs izvēlēties vai nu 5 iepriekšējos gadus pēc kārtas, skaitot atpakaļ no 2024.gada (to ieskaitot), vai iepriekšējos 5 gadus, kas noteikti pēdējo 6 gadu periodā, pēc pretendenta izvēles izslēdzot 1 gadu. Ja references periods būs īsāks par 5 gadiem, tad to veidos gadi, par kuriem pieejami dati gan par ieņēmumiem, gan par deklarētajām platībām.

Lai pieteiktos atbalstam, pretendentam LAD jāiesniedz iesniegums un jānorāda izvēlētais references periods. Ja atbalsta pretendentam ir pienākums sagatavot revidētu gada pārskatu saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumu, tad ir jāiesniedz operatīvie finanšu dati.

Ja pretendents vēlas, lai ieņēmumu aprēķinā tiktu ņemtas vērā arī krājumu vērtības izmaiņas, papildus jāsniedz informācija par pašu ražotu lauksaimniecības produktu krājumiem, kā arī šo krājumu vērtības atšifrējums.

ES ārkārtas atbalsta apmēru augļkopjiem, dārzeņkopjiem un sēklaudzētājiem aprēķinās, ņemot vērā deklarētās platības un noteiktās atbalsta likmes par hektāru. Saimniecībām, kuras specializējušās augļkopības, dārzeņkopības vai sēklaudzēšanas produkcijas ražošanā, atbalstu aprēķinās, pamatojoties uz faktisko ieņēmumu samazinājumu – kā starpību starp references perioda vidējiem ieņēmumiem un 2025.gada ieņēmumiem uz hektāru, ņemot vērā deklarēto platību. Vienlaikus ir noteikti atbalsta griesti – piešķirtais atbalsts nedrīkst pārsniegt faktisko ieņēmumu samazinājumu starp references periodu un 2025.gadu.

Jaunajām saimniecībām paredzēta atsevišķa pieeja – atbalstu aprēķinās, balstoties uz fiksētu atbalsta likmi par hektāru, bet nepārsniedzot 20 tūkst. eiro. Par jaunu saimniecību uzskatāma saimniecība, kuras ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības pēdējo 5 gadu laikā nav pārsnieguši 4 tūkst. eiro gadā un kurai attiecīgās platības pirmo reizi deklarētas noteiktajos gados.

Šāda atbalsta aprēķina kārtība nodrošina, ka ES ārkārtas atbalstu piešķirs samērīgi, ņemot vērā gan saimniecību platību, gan faktisko ekonomisko ietekmi no nelabvēlīgajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Noteikumi paredz, ka atbalsts jāizmaksā līdz 2026.gada 30.aprīlim. Oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” LAD publicēs pieteikšanās termiņu atbalstam un datumu, no kura atbalsta pretendenti varēs sākt iesniegt pieteikumus. 

Ministru kabineta noteikumi Nr.46 “Eiropas Savienības ārkārtas atbalsta piešķiršanas kārtība nelabvēlīgu klimatisko apstākļu radīto ekonomisko seku mazināšanai augļkopības, dārzeņkopības un sēklaudzēšanas nozarē” stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to publicēšanas oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis”.