Eiropas Savienības Vispārējā tiesa noraidījusi tiešsaistes platformas “Amazon” prasību par Digitālo pakalpojumu akta normu atzīšanu par prettiesiskām, informē Eiropas Savienības Tiesa.
Digitālo pakalpojumu akts (regula 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu) nosaka konkrētus pienākumus atsevišķu pakalpojumu sniedzējiem, kurus Eiropas Komisija (EK) noteikusi par “ļoti lielām tiešsaistes platformām” vai “ļoti lielām tiešsaistes meklētājprogrammām”, ja tās Eiropas Savienībā (ES) pārsniedz 45 milj. lietotāju slieksni (proti, 10% no ES iedzīvotāju skaita). “Amazon EU Sàrl”, kas uztur “Amazon Store” platformu, lūdza atcelt lēmumu, ar kuru EK, pamatojoties uz Digitālo pakalpojumu aktu, šo platformu noteikusi par “ļoti lielu tiešsaistes platformu”.
“Amazon” apstrīd tāda šīs regulas noteikuma likumību, kurā norādītas tās tiešsaistes platformas, tostarp tirdzniecības vietas, kas jānosaka par lielām tiešsaistes platformām, un ar kuru tām paredzēti īpaši pārskatāmības, sadarbības un piekļuves datiem pienākumi. “Amazon” uzskata, ka ar šo noteikumu tiek apdraudētas vairākas ES Pamattiesību hartā garantētās pamattiesības, tostarp it īpaši darījumdarbības brīvība, tiesības uz īpašumu, vienlīdzības likuma priekšā princips, vārda un informācijas brīvība, kā arī tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un konfidenciālas informācijas aizsardzība.
Par darījumdarbības brīvību Vispārējā tiesa norāda, ka ar Digitālo pakalpojumu aktu noteiktie pienākumi nenoliedzami uzskatāmi par iejaukšanos šajā brīvībā, jo tie var radīt būtiskas izmaksas, ietekmēt darbību organizēšanu, kā arī prasīt sarežģītus tehniskos risinājumus. Tomēr šāda iejaukšanās, kas paredzēta tiesību aktā un neietekmē darījumdarbības brīvības būtību, Pamattiesību hartas izpratnē ir pamatota. Proti, ES likumdevējs, kuram ir plaša rīcības brīvība, uzskatīdams, ka ļoti lielas tiešsaistes platformas, tostarp tirdzniecības vietas, kuras pārsniedz 45 milj. lietotāju slieksni, var radīt sistēmiskus riskus sabiedrībai, it īpaši, izplatot nelikumīgu saturu vai apdraudot pamattiesības, tostarp patērētāju aizsardzību, nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu. Šīm platformām noteikto pienākumu, piemēram, saistībā ar iespēju sniegt ieteikumus, kas nav balstīti uz profilēšanu, publisku reklāmu reģistru vai pētnieku piekļuvi konkrētiem datiem, mērķis ir novērst šos riskus, pat ja tie rada ievērojamu ekonomisku slogu minētajām platformām.
Vispārējā tiesa norāda, ka Digitālo pakalpojumu aktā noteiktie pienākumi galvenokārt uzskatāmi par administratīvu slogu, kas ļoti lielu tiešsaistes platformu nodrošinātājiem neliedz īpašumtiesības uz to platformām. Turklāt, pat ja tiktu uzskatīts, ka iejaukšanās šajās tiesībās ir pierādīta, to attaisnotu ES likumdevēja izvirzītie sistēmisko risku novēršanas mērķi.
Vispārējā tiesa norāda, ka ES likumdevējam ir plaša novērtējuma brīvība, lai vienādi attiektos pret ļoti lielām tiešsaistes platformām, tostarp tirdzniecības vietām, jo arī pēdējās minētās var radīt sistēmiskus riskus sabiedrībai. Turklāt Digitālo pakalpojumu aktā paredzētā nošķirtība starp tiešsaistes platformām atkarībā no to lietotāju skaita nav ne patvaļīga, ne acīmredzami nepiemērota šo risku novēršanas mērķim, jo tiešsaistes platformas, kurām ir vairāk nekā 45 milj. lietotāju, var pakļaut nelikumīgam saturam lielu skaitu personu.
Vispārējā tiesa norāda, ka ļoti lielām tiešsaistes platformām noteiktais pienākums piedāvāt iespēju sniegt ieteikumus, kas nav balstīti uz profilēšanu, var ierobežot veidu, kādā var piedāvāt šajās platformās tirgotos produktus, tomēr šāda iejaukšanās ir pamatota. Šis tiesību aktā paredzētais pasākums neietekmē vārda brīvības būtību un tam ir likumīgs mērķis – aizsargāt patērētāju tiesības. Tādēļ ES likumdevējs, nepārsniedzot savu plašo rīcības brīvību, varēja līdzsvarot minēto platformu komerciālo vārda brīvību ar patērētāju tiesību aizsardzību.
Vispārējā tiesa ari norāda, ka pienākumi nodrošināt reklāmas pārskatāmību un pētnieku piekļuvi atsevišķiem datiem nenoliedzami uzskatāmi par iejaukšanos šajās tiesībās, tomēr tie ir paredzēti tiesību aktā, ir samērīgi un attaisnoti ar primāru vispārējo interešu mērķi, proti, sistēmisku risku novēršanu, it īpaši, lai veicinātu augstu patērētāju tiesību aizsardzības līmeni. Tā uzsver, ka reģistra publiskošana tiek stingri ierobežota, savukārt pētnieku piekļuvei noteiktas stingras drošības un konfidencialitātes garantijas.
