Vai ir pareizi rēķināt tā dēvēto virspeļņas nodokli gan komercbankām, gan degvielas tirgotājiem, cik adekvāti mūsu politiķi reaģē uz notikumiem Hormuza šaurumā, un cik kvalitatīva ir Latvijas likumdošana? Par to intervijā SIA "ZAB COBALT" vadošais partneris Lauris Liepa.
Jūs pārstāvat starptautiska līmeņa advokātu biroju, kas turklāt strādā plašā segmentā. Līdz ar to arī pirmais jautājums – kuras ir tās lietas, virzieni, kas šobrīd sabiedrību, īpaši biznesa vidi, neapmierina visvairāk un liek vērsties pie juristiem? Kādas ir tendences?
Vispirms gribu pateikt par pozitīvām lietām. Lai gan ir bijusi pandēmija, kā arī joprojām jūtams kara tuvums, ir vērojamas patīkamas tendences – pēdējos pāris gados ir palielinājusies ekonomiskā aktivitāte un arī ārvalstu investoru interese. Tomēr nevar nepamanīt arī lietas, kas raisa bažas. Te jāpiemin mūsu spēja pretoties faktoriem, kuri nav tik daudz atkarīgi no mums, bet kas mūs ietekmē un kam savlaicīgi jāgatavojas. Spilgts piemērs ir Hormuza šauruma bloķēšana kuģošanai un tam sekojošais degvielas cenu kāpums. Pēc akcīzes nodokļa samazināšanas martā tagad Saeima ir ķērusies pie degvielas tirgotāju sodīšanas – šobrīd tiek gatavots likums, lai uzspiestu tirgotājiem veikt īpašu papildu maksājumu. Ironiski, ka šo cenu regulējumu nodēvē par solidaritātes maksājumu. Nav pārliecības, ka lēmumu pieņēmēji simtprocentīgi izprot juridiskās un ekonomiskās likumsakarības un spēj piedāvāt nevis spontānas idejas, bet kompleksus risinājumus.
Dažbrīd piedāvātie risinājumi apzināti vērsti pret Satversmes standartiem. Piemēram, virspeļņas nodoklis bankām vai atkal jau “solidaritātes maksājumi” par labu hipotekāro kredītu ņēmējiem 2024.gadā. Tā vietā, lai sarunās ar finanšu nozares uzņēmējiem vienotos par strukturētu risinājuma modeli, kas aizsargātu grūtībās nonākušos aizņēmējus un vienlaikus stimulētu kreditēšanu, tiek piedāvāts populistisks plāns: ja jums šogad ir augstāki ienākumi, jums jādalās un jāpalīdz nevis mērķēti tiem, kas nonākuši grūtībās, bet salīdzinoši plašam bankas klientu pulkam.
Jūs runājat par tā dēvēto virspeļņas nodokli?
Jā. Abi šie likumi ir apstrīdēti Satversmes tiesā, bet procedūru, kādā Saeima pieņēma normas par naudas atmaksu hipotekāro kredītu ņēmējiem, pārkāpjot prasību konsultēties ar Eiropas Centrālo banku, šobrīd vērtē Eiropas Savienības Tiesa (EST). Šiem apstrīdētajiem noteikumiem zīmīgi līdzīgs ir “solidaritātes maksājums”, ko šobrīd mēģina piemērot degvielas tirgotājiem. Tā ir vēlme parādīt iedzīvotājiem, ka viņu nedienas, viņu rūpes ir pamanītas un ka tās mēģina risināt. Tajā pašā laikā ir pilnīgi skaidrs, ka tik vienkāršots risinājums – pārdalīt to, kas izskatās pārāk liels, – nonāk pretrunā ar ekonomiskajām likumsakarībām, bez kuru izpratnes jēgpilns rezultāts nav iespējams.
