Lai atvieglotu un paātrinātu atkārtoti izmantojamu būvizstrādājumu lietošanu būvēs, 2025.gada 11.martā pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.156 “Būvizstrādājumu tirgus uzraudzības kārtība”, informē Ekonomikas ministrija.
Grozījumi papildina noteikumus ar divām jaunām nodaļām – prasībām atkārtoti izmantojamiem būvizstrādājumiem un prasībām attiecībā uz jonizējošo starojumu no noteiktiem būvizstrādājumu veidiem.
Grozījumi nostiprinās būvdarbu veicēja (būvkomersanta) tiesības lemt par būvobjektā iegūto materiālu tālāku izmantošanu būvdarbos, nosakot pienākumu atkārtoti izmantojamo būvizstrādājumu partijai sagatavot un pievienot atbilstības deklarāciju. Ar tās palīdzību būvdarbu veicējs varēs pierādīt šo būvizstrādājumu atbilstību gan materiālu tehnoloģiskajām, gan ekspluatācijas īpašībām. Šo izmaiņu rezultātā tiek būtiski samazināta birokrātijas ietekme būvniecībā, jo tiks izbeigta līdzšinējā prakse visus būvobjektā atgūtos objektus pirmšķirīgi klasificēt kā atkritumus, kā dēļ atgūtajiem būvizstrādājumiem atkārtotās izmantošanas statusa iegūšana bija laikietilpīgs un lielus administratīvos resursus patērējošs process, piemēram, bija vajadzīga atkritumu pārvadāšanas atļaujas saņemšana no Valsts vides dienesta materiālu pārvešanai uz noliktavu ārpus būvlaukuma, kā arī pastāvēja citi birokrātiski šķēršļi.
Ar grozījumiem iekļauts tādu būves nojaukšanā vai citos būvdarbos iegūtu būvizstrādājumu klāsts, kurus ir atļauts pēc testēšanas lietot visu grupu būvēs – būvju nesošajās konstrukcijās un konstrukcijās, kurām noteiktas ugunsdrošības prasības, un bez testēšanas lielākajā daļā būvju: ķieģeļi, betona elementu izstrādājumi, apdares materiāli, siltumizolācijas materiāli, logi un durvis, jumta seguma materiāli, ūdensvada un notekcauruļu elementi, telekomunikācijas un elektrības tīklu vadu kabeļi un zemes gruntis un augsnes. Priekšnosacījums gan šo, gan obligāti testējamo būvizstrādājumu lietošanai ir, ka būvizstrādājumi nesatur kancerogēnas vai mutagēnas vielas.
Grozījumi attiecībā uz jonizējošā starojuma risku mazināšanu tiesību akta projektā ir ietverti, ņemot vērā nepieciešamību Latvijai pārņemt direktīvas 2013/59/Euratom, ar ko nosaka drošības pamatstandartus aizsardzībai pret jonizējošā starojuma radītajiem draudiem, prasības. Līdz ar to nepieciešams atjaunināt prasības attiecībā uz atsevišķu būvizstrādājumu uzraudzību – noteikumi tiek papildināti ar normām par būvizstrādājumu jonizējošā starojuma kontroli, prasībām attiecībā uz noteiktiem būvizstrādājumu veidiem un būvizstrādājumu paraugu ņemšanu.
