Lai paplašinātu slodzes vienību piemērošanas zonu, līdz ar to aptverot lielāku daļu potenciālu lietotāju, Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir apstiprinājusi grozījumus Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sadales sistēmai, kas stāsies spēkā 2025.gada 1.maijā, informē SPRK.

Grozījumi Sistēmas pieslēguma noteikumos elektroenerģijas sadales sistēmai bija nepieciešami, lai vienkāršotu kārtību, kā tiek aprēķināta jaunu pieslēgumu būvniecības maksa. Grozījumi paredz slodzes vienības izmaksu piemērošanas zonu palielināt līdz 300 metriem no operatora esošā zemsprieguma elektrotīkla un ieviest vairāku zonu slodzes vienības izmaksu pieeju. Plānots ieviest 3 slodzes vienības izmaksu zonas:

• 1.zona – līdz 50 metriem (ieskaitot, šobrīd spēkā esošais regulējums);
• 2.zona – no 50 līdz 150 metriem (ieskaitot);
• 3.zona – 150 līdz 300 metru (ieskaitot) attālumā no sistēmas operatora esošajām 0,4 kV elektrolīnijām.

Šāda pieeja paplašinās iespējas vienkāršot pieslēguma maksas noteikšanu, aptverot līdz 95% no jauno elektroenerģijas lietotāju pieslēguma pieteikumiem, nodrošinot lietotājiem iespēju viegli un ātri noskaidrot pieslēguma izmaksas, izmantojot sistēmas operatora tīmekļvietnē publicēto slodzes vienības izmaksu karti.

Vienkāršotā aprēķina metode un plašāka slodzes vienības izmaksu zona ļauj samazināt nepieciešamību pēc detalizētiem tehniskajiem aprēķiniem, tādējādi atbrīvojot arī sistēmas operatora resursus.

Grozījumi arī paredz, ka, ierīkojot jaunu pieslēgumu vai palielinot atļauto maksimālo slodzi, visi lietotāji kuriem pieslēguma maksu nosaka piemērojot slodzes vienības izbūves izmaksas, sedz pieslēguma nodrošināšanā izmantotās infrastruktūras izbūves izmaksas.

Savukārt, īstenojot slodzes palielināšanu divu gadu laikā pēc jauna pieslēguma, kas izbūvēts, piemērojot slodzes vienības izmaksu principu, pieslēguma maksa par nepieciešamo papildu slodzi tiek aprēķināta atbilstoši slodzes vienības izmaksām, kas tika piemērotas, ierīkojot attiecīgo pieslēgumu. Šādi grozījumi novērsīs gadījumus, ka lietotājs sākotnēji pieprasa mazāko iespējamo pieslēguma atļauto slodzi, bet pēc īsa laika posma pieprasa palielināt pieslēguma atļauto slodzi, tādējādi izvairoties apmaksāt visas piemērojamās slodzes palielināšanas izmaksas.

Gadījumos, kad paredzēta kopējas infrastruktūras izbūve vairākiem lietotājiem, piemēram, daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku pieslēgumu gadījumā, projektēšanas laikā piemērotie atļautās slodzes vienlaicības koeficienti tiek piemēroti arī slodzes vienības izbūves izmaksām. Tas mazinās iespēju rasties būtiskai izmaksu atšķirībai starp pieslēguma ierīkošanas faktiskajām izmaksām un aprēķināto pieslēguma maksu.