Eiropas Padome ir pieņēmusi pirmo starptautisko un juridiski saistošo konvenciju, kuras mērķis ir nodrošināt cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas tiesisko standartu ievērošanu mākslīgā intelekta (MI) sistēmu izmantošanā. Konvencijas par MI un cilvēku tiesībām, demokrātiju un tiesiskumu (The Framework Convention on Artificial Intelligence, Human Rights, Democracy and the Rule of Law) izstrādē un satura analīzē piedalījās Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) eksperti.

Konvencijai, kurai var pievienoties arī valstis ārpus Eiropas, ir izklāstīts tiesiskais regulējums, kas aptver visu MI sistēmu dzīves ciklu un risina riskus, ko tās var radīt. Vienlaikus tiek arī domāts par inovāciju attīstību. Konvencijā ir ietverta uz risku balstīta pieeja mākslīgā intelekta sistēmu projektēšanai, izstrādei, izmantošanai un ekspluatācijas pārtraukšanai, kas prasa rūpīgi apsvērt visas iespējamās negatīvās sekas, ko var radīt mākslīgā intelekta sistēmu izmantošana.

Konvencija attiecas uz MI sistēmu izmantošanu publiskajā un privātajā sektorā. Tajā ir noteiktas pārraudzības prasības, kas pielāgotas konkrētiem riskiem, tostarp identificējot MI sistēmu radīto saturu. Pusēm būs jāpieņem pasākumi, lai identificētu, novērtētu, novērstu un mazinātu iespējamos riskus un izvērtētu nepieciešamību noteikt valstu vienošanās, aizliegumu vai citus piemērotus pasākumus attiecībā uz mākslīgā intelekta sistēmu izmantošanu, ja to riski var būt nesaderīgi ar cilvēktiesību standartiem. Tām būs jānodrošina, ka mākslīgā intelekta sistēmās tiek ievērota vienlīdzība, tostarp dzimumu līdztiesība, diskriminācijas aizliegums un tiesības uz privātumu.

Papildus jāmin, ka Eiropas Parlaments 2024.gada 13.martā atbalstīja priekšlikumu regulai, kas nosaka saskaņotas normas MI jomā (MI akts), kas ir saskaņots savā būtībā ar MI konvenciju. Par MI akta ieviešanas vadību atbild VARAM, kas šobrīd, sadarbībā ar iesaistītajām iestādēm strādā pie pārvaldības ietvara izstrādes.

Konvencijas izstrāde ilga 2 gadus, Mākslīgā intelekta komitejā sadarbojoties 46 Eiropas Padomes dalībvalstīm, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un 11 valstīm, kas nav ES dalībvalstis (Argentīnu, Austrāliju,  Kanādu, Kostariku, Svēto Krēslu, Izraēlu, Japānu, Meksiku,  Peru, Amerikas Savienotās Valstis un Urugvaju), kā arī privātā sektora, pilsoniskās sabiedrības un akadēmiskās vides pārstāvjus, kas piedalījās kā novērotāji.

Konvenciju plānots parakstīt 2024.gada 5.septembrī Viļņā, Lietuvā.