Saeimā drīzumā nonāks Kultūras ministrijas izstrādātie grozījumi Autortiesību likumā ar mērķi risināt divas būtiskas problēmas – nepietiekama skatuves mākslas darbu autoru tiesiskā aizsardzība un nepilnīgs civiltiesiskās aizsardzības līdzekļu regulējums. Ar kādiem izaicinājumiem saskaras paši autori? Vai grozījumi likumā atrisinās visas likstas? 

Procentu maksājumi motivē

“Režisora autordarbs nav taustāms,” skaidro teātra režisors, vairākkārtējs “Spēlmaņu nakts” balvas un Eduarda Smiļģa balvas laureāts Elmārs Seņkovs. “Turklāt tiek uzskatīts, ka viņš nevar pierādīt savu autorību, pretstatā, piemēram, komponistam, kura darbu iespējams fiksēt notīs. Režisora autordarbs ir pati ideja, ko viņš radoši pauž caur savu darbu. Viņš izveido komandu, un izrādes veiksmi lielā mērā nosaka tas, cik organiski visu mākslinieku ieguldījums ir apvienots vienā vēstījumā.”

Attiecībā uz režisora autoratlīdzību šobrīd teātros vērojama atšķirīga prakse. Tas, vai režisors tiek atzīts par autoru, lielā mērā atkarīgs no noslēgtā līguma. Ja papildus honorāram tiek paredzēti autoratlīdzības procentu maksājumi par katru izrādi, režisors kā autors tiek atalgots arī par darba turpmāko izmantošanu. Tomēr ir teātri, kas režisora autorību praksē neatzīst, līgumā neparedzot autoratlīdzību par izrāžu skaitu.

“Tāpēc atbalstu Kultūras ministrijas virzītos grozījumus Autortiesību likumā, ar kuriem tiks precizēts skatuves mākslas darba autoru loks. Tas ir ļoti pamatoti, ka ir izstrādāts šāds likumprojekts, jo teātra režisori Latvijā ir bijuši visneaizsargātākie,” uzsver Elmārs Seņkovs.