2025.gada 7.februārī spēkā stājās grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.889 “Par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritērijiem, aprēķināšanas un atlīdzināšanas kārtību”. Pateicoties izmaiņām likumdošanā, ievērojami samazināta birokrātija un kompensāciju sistēma kļuvusi samērīgāka un efektīvāka. Īpašniekiem ir vairāk elastības, izvēloties atmežošanas kompensācijas veidu, un ir novērsts nepamatots dubultais maksājums par kokiem, kas palikuši pēc atmežošanas.
Dubulta maksa un nesamērīgas sankcijas
Saskaņā ar Meža likuma 41.pantu personām, kuras veic atmežošanu, ir jākompensē valstij radītās negatīvās sekas – CO₂ piesaistes potenciāla un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās, kā arī aizsargjoslu funkciju mazināšanās. Lai ierobežotu mežu izciršanu, tika noteikta augsta kompensācijas maksa. Tomēr iepriekšējais regulējums radīja vairākas problēmas – nereti mazās mežu platības apbūves teritorijās, kur mežs vairs neatbilda savai sākotnējai funkcijai, tas tomēr tika saglabāts, lai izvairītos no nesamērīgas kompensācijas maksas. Ja pēc atmežošanas teritorijā palika koki, to turpmākai izciršanai tika piemērota jauna kompensācija. Tāpēc, lai izvairītos no kompensācijas maksas dubultā, nekustamo īpašumu īpašnieki bieži izvēlējās atmežot visu platību, pat ja nebija vajadzības nocirst visus kokus. Ja atmežošana tika veikta bez iepriekšējas kompensācijas samaksas, Valsts meža dienests (VMD) piedzina to trīskāršā apmērā. Tāpat tika uzlikts administratīvais slogs meža ieaudzēšanas kompensācijai – lai samazinātu atmežošanas kompensācijas izmaksas, zemes īpašnieki izvēlējās ieaudzēt mežu citviet, taču spēkā esošie noteikumi uzlika stingras prasības, kas apgrūtināja šo procesu.
Kopumā iepriekšējā pieeja radīja nepamatotu finansiālo slogu un būtiski ierobežoja īpašnieka tiesības, ne vienmēr nodrošinot taisnīgu līdzsvaru starp vides aizsardzību un ekonomiskajām interesēm. Turklāt Tiesībsarga birojs jau 2021.gadā norādīja, ka trīskāršās kompensācijas prasība par atmežošanu ir nesamērīga, jo likums neparedzēja iespēju šo kompensāciju segt, iestādot jaunu mežu, bet pieprasīja to samaksāt tikai naudā. Tādējādi tika ignorēts variants, ka zemes īpašnieks varētu būt jau atjaunojis meža platību citviet, sasniedzot to pašu mērķi – oglekļa piesaisti un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.
Kas jāņem vērā mežu īpašniekiem?
Mežu īpašniekiem jāņem vērā trīs galvenās izmaiņas – mainījusies kompensācijas aprēķināšanas kārtība mazām meža platībām, ir alternatīvas kompensācijas maksājumiem, kā arī mazāks administratīvais slogs un mērķtiecīgākas sankcijas.
Mainījusies kompensācijas aprēķināšanas kārtība
Ja pēc atmežošanas meža platība vienā zemes vienībā paliek mazāka par 0,5 hektāriem, kompensāciju aprēķina visai meža platībai, vienlaikus mainot zemes lietošanas veidu. Izņēmuma gadījumi ir, ja teritorija atrodas īpaši aizsargājamā dabas zonā vai pieguļ citai meža platībai, vai tajā tiek ierīkots infrastruktūras objekts. Līdz ar to tiek novērsts dubultā maksājuma risks, ja nākotnē koki tiek nocirsti. Novērsta arī meža formāla atstāšana teritorijās, kas mazākas par 0,5 hektāru, – tās pēc būtības vairs neatbilst meža definīcijai.
Alternatīvas kompensācijas maksājumiem
Zemes īpašniekiem pamatā tiek dota iespēja izvēlēties – samaksāt kompensāciju naudā vai ieaudzēt mežu citviet, tā kompensējot atmežošanas sekas. Lai atvieglotu procesu, jaunais regulējums paredz, ka par kompensējamu mežaudzi ir atzīstama arī dabiski ieaudzēta priežu, egļu un bērzu mežaudze, kas sasniegusi vismaz 10 metru augstumu un kuru VMD atzinis par koptu (tā ir jaunaudzes vecumā, tajā veikta kopšanas cirte un mežaudzes šķērslaukums ir starp normālo un minimālo šķērslaukumu).
Ja apbūves teritorijā tiek saglabāti koki, kompensāciju aprēķina pēc īpašām formulām, kur CO₂ piesaistes samazinājuma maksa tiek aizstāta ar prasību ieaudzēt mežu citur. Ja atmežotajā platībā saglabātos kokus būs nepieciešams cirst nākotnē, tad kompensācija būs jāmaksā saskaņā ar normatīvajiem aktiem par koku ciršanu ārpus meža.
Mazāks administratīvais slogs
Turpmāk iesniegumus kompensācijas aprēķināšanai VMD jāiesniedz pašam atmežošanas ierosinātājam, nevis iestādei, kas pieņem lēmumu par darbības atļaušanu. Tādā veidā tiek paātrināts kompensācijas aprēķināšanas process. Vēl viena svarīga izmaiņa – atmežojamās platības skici vairs nav obligāti jāizstrādā sertificētam mērniekam, un to varēs veikt arī būvspeciālisti. Ja atmežošana saistīta ar būvniecības projektu, kompensācijas aprēķins jāveic Būvniecības informācijas sistēmā (BIS), kas ļaus paātrināt dokumentu apriti un digitalizēs procesu, jo Meža valsts reģistrs tiks savietots ar BIS. Plānots, ka šī sistēma pilnībā darbosies no 2026.gada 1.janvāra.
Tāpat mainīts kompensāciju apmērs – ja atmežošana tiks veikta bez iepriekšējas kompensācijas samaksas, VMD turpmāk kompensāciju piedzīs vienkāršā, nevis trīskāršā apmērā.
Aktīvi norisinās darbs pie Eiropas Savienības (ES) atmežošanas regulas ieviešanas, kas aktuāla būs arī Latvijai. Plānotās izmaiņas paredzēs stingrākas prasības lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu izsekojamībai, lai novērstu to saistību ar mežu izciršanu. Lai uzņēmumiem dotu vairāk laika sagatavoties jaunajām prasībām, Latvija kopā ar vairumu ES dalībvalstu panāca regulas ieviešanas atlikšanu par vienu gadu. Līdz ar to tā stāsies spēkā 2025.gada 30.decembrī lielajiem uzņēmumiem un 2026.gada 30.jūnijā mazajiem un mikrouzņēmumiem.
