Nav laika, lai apmeklētu semināru? Skaties to sev piemērotā laikā! /iFinanses.lv
Mans jautājums ir šāds - pašlaik ar kultūras centra pašdarbības kolektīvu vadītājiem ir noslēgti uzņēmuma līgumi par kolektīvu vadīšanu, jo pamatdarbā viņi strādā citur - skolās u.tml. – un, lai nebūtu virstundas, izvēlējāmies slēgt uzņēmuma līgumus. Uzņēmuma līgumi tika noslēgti par konkrētu mēģinājumu vadīšanu, lai mēneša beigās būtu konkrētas lietas, ko norādīt nodošanas pieņemšanas aktā. Problēma ir tajā, ka kolektīvu vadīšana notiek kultūras centra telpās, izmanto, piemēram, pamatlīdzekli - klavieres. Vēlamies noskaidrot, vai, šādi rīkojoties, Valsts ieņēmumu dienests, pārbaudot, nevar pārmest likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 8.panta 2.2 daļā noteiktās pazīmes? Kādu līgumu būtu labāk slēgt šajā konkrētajā gadījumā?
SIA ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja. Noslēdz uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kas nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, par semināra vadīšanu. Kā nodot Ziņas par darba ņēmējiem – skaidrs. Bet kādi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) ziņojumi un pielikumi jāaizpilda, īsti nav skaidrs. Vai IIN jāietur, izmaksājot samaksu par pakalpojumu (līgumā norādīta summa neto, nevis bruto)? Un kāds kods jāliek Paziņojumā par fiziskai personai izmaksātajām summām?
Publicējam Valsts ieņēmumu dienesta (VID) sagatavoto informatīvo materiālu par Par 2012.gada 9.oktobra grozījumiem Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli.
Š.g. 12.oktobrī spēkā stājas grozījumi MK noteikumos Nr.827 Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli, saskaņā ar kuriem turpmāk darba devējiem būs jāsniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) ziņas par cilvēkiem, ar kuriem noslēgs vai izbeigs uzņēmuma līgumu, ja cilvēks nebūs reģistrējies VID kā saimnieciskās darbības veicējs.
Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus noteic vairāki Darba likuma panti, un viens no 2011. gada nozīmīgākajiem dokumentiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas jomā ir atzīstams Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem (2010/2011). Šī publikācija neatkārtos jau publicētas un iztirzātas atziņas, bet aktualizēs tipiskākās darba devēju kļūdas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ņemot par pamatu Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi. Publikācijas otrajā daļā tiks dots ieskats dažādās tiesisko attiecību formās starp darba devēju un darbinieku, tajā skaitā tiks dots skaidrojums par atšķirībām starp darba līgumu, uzņēmuma līgumu un autoratlīdzības līgumu.
Kopš spēkā stājies labvēlīgs nodokļu maksāšanas režīms jeb iespēja nodokļu maksātājiem izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN) (saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu), arvien biežāk rodas situācijas, kad fiziskās personas, kuras pirms tam ir bijušas nodarbinātas vai varētu tikt nodarbinātas saskaņā ar darba līguma noteikumiem, izvēlas kļūt par patstāvīgiem MUN maksātājiem (kā individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, vai arī reģistrējoties kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)), tādējādi radot iespēju sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz pakalpojuma līgumu, uzņēmuma līgumu vai cita veida līgumu, ko attiecīgi neregulē Darba likums un no kā nodokļi nebūtu jāmaksā kā no darba algas. Šajā publikācijā skaidrots, ko ņemt vērā un ar ko rēķināties, ja patiešām pamatotu apsvērumu dēļ (piemēram, strukturālu reformu rezultātā) vai arī tikai un vienīgi nodokļu plānošanas rezultātā izveidojusies situācija, kad, izmantojot tiesību aktos noteiktās iespējas, darba līguma vietā tiek noslēgts cita vieda līgums (pakalpojuma, uzņēmuma un citi).
Labdien! Uzņēmums, kurš nodarbojas ar starptautiskiem kravu pārvadājumiem, noslēdz uzņēmuma līgumu ar autovadītājiem. Autovadītājs nav reģistrēts Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs. Saskaņā ar noslēgto uzņēmuma līgumu nodokļu iemaksas veic uzņēmums. Saskaņā ar Civillikuma 2212. pantu [...] viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu [...]. Vai par darba rīkiem un ierīcēm var uzskatīt autovadītāja digitālo vadītāja karti? Šo karti vadītājs izņem pats un ar to vadītājs var izmantot digitālo tahogrāfu. Šīs kartes tiek reģistrētas Autotransporta direkcijā. Paldies!
Ar biedrības / nodibinājuma valdes priekšsēdētāju ir noslēgts uzņēmuma līgums uz sešiem mēnešiem. Darbs ir saistīts ar darba vadītāja pienākumiem. Valdes priekšsēdētājs ir reģistrējies Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs un ir II grupas invalīds. Kurš veic nodokļa nomaksu – biedrība vai pats valdes priekšsēdētājs?
Sabiedrība vēlas noslēgt uzņēmuma līgumu ar fizisku personu, kas pati reģistrējas kā saimnieciskās darbības veicējs un pati vēlas veikt attiecīgos nodokļu maksājumus. Šī persona klasificējas kā šoferis - ekspeditors, sabiedrība nodod pakalpojuma izpildīšanai uzņēmuma auto transporta līdzekli un degvielas karti. Vai šādā gadījumā drīkst slēgt uzņēmuma līgumu ar šo personu, vai tas vairāk atbilst darba līguma nosacījumiem?