Nodokļi

Atpakaļ

Paredzamas izmaiņas likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli

26. augusts, 2009 / Zane Krecere, zvērinātu advokātu biroja Liepa, Skopiņa / BORENIUS juriste

0 komentāri / nosūtīt nosūtīt

Paredzamas izmaiņas likumā par uzņēmumu ienākuma nodokli
Foto: no ZAB Liepa, Skopiņa / BORENIUS arhīva

Šobrīd Saeimā izskatīšanā ir likumprojekts, kas paredz grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" (UIN likums), saskaņā ar ko tiktu novērsta diskriminācija attiecībā uz rezidentiem un nerezidentiem izmaksājamo procentu maksājumu atskaitīšanu nodokļu uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanai.



Pašreizējā UIN likuma redakcija (UIN likuma 64. pants) nosaka, ka nodokļu maksātājs apliekamo ienākumu var samazināt par visiem Latvijas rezidentiem veiktajiem procentu maksājumiem, bet procentus, kas maksāti nerezidentiem (izņemot, ja saņēmējs ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonā reģistrēta kredītiestāde), var atskaitīt tikai likumā noteikto ierobežojumu apmērā, t.i., ievērojot atbilstību finanšu tirgus vidējām procentu likmēm un aizņemtā un pašu kapitāla attiecībai (šie noteikumi gan neattiecas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām). Līdz ar to šobrīd likums paredz nevienlīdzīgus noteikumus attiecībā uz kredītiem, konkrēti procentu maksājumu atskaitīšanu nodokļu aprēķināšanas vajadzībām, kas saņemti no rezidentiem vai ārvalstīm, attiecīgi diskriminējot uzņēmējus, kas naudas līdzekļus ir aizņēmušies vai vēlas aizņemties ārvalstīs.

 
Turklāt šajā sakarā Eiropas Komisija tika ierosinājusi pārkāpuma procedūru pret Latvijas valsti, prasot novērst diskriminējošos noteikumus. Kā rezultātā beidzot ir izstrādāti grozījumi UIN likumā, lai novērstu šos Eiropas Komisijas konstatētos pārkāpumus un attiecīgi nodrošinātu UIN likuma normu atbilstību Eiropas Kopienas līguma pamatbrīvībām.
 
UIN likuma grozījumi paredz, ka turpmāk bez ierobežojumiem varēs atskaitīt procentu maksājumus, kas veikti par aizņēmumiem, kas saņem to no finanšu iestādes, kas atbilst sekojošiem kritērijiem:
  1. kura ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, vai to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā;
  2. kura sniedz kreditēšanas vai finanšu līzinga pakalpojumus un tās uzraudzību veic attiecīgās valsts kredītiestāžu vai finanšu uzraudzības institūcija.

 

Līdz ar to procentu atskaitīšanas ierobežojums nodokļu aprēķināšanas vajadzībām ir paplašināta arī uz rezidentiem, t.i., paredzot, ka arī pilnībā var atskaitīt tikai procentu maksājumus finanšu iestādēm, kas atbilst likumā noteiktajiem kritērijiem (kā jau minēts augstāk, pirms tam pilnībā bija atskaitāmi procentu maksājumi jebkādiem rezidentiem, neatkarīgi no to darbības formas), taču vienlaicīgi nosakot, ka tas attiecas arī uz procentu maksājumiem šādām finanšu iestādēm, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidenti vai to valstu rezidenti, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas. Attiecīgi tiek nodrošināti vienādi apstākļi kredītu saņemšanai Latvijā un ārvalstīm, kas rada labvēlīgākus apstākļus gan vietējām sabiedrībām, paplašinot iespējas naudas resursu piesaistē, gan arī ārvalstu investoriem.
 
Saglabāts ir noteikums, ka procentu atskaitīšanas ierobežojums neattiecas uz procentu maksājumiem  par aizņēmumiem, kas saņemti no kredītiestādes, kura ir Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts rezidents, papildus to attiecinot arī uz kredītiestādēm, kas ir to valstu rezidents, ar kurām Latvija ir noslēgusi konvencijas par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šīs konvencijas ir stājušās spēkā. Nemainīgi arī turpmāk attiecībā uz procentu maksājumiem Latvijas Republikas Valsts kasei, Ziemeļu Investīciju bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, Eiropas Investīciju bankai, Eiropas Padomes un attīstības bankai un Pasaules Bankas grupai netiks piemērots atskaitīšanas ierobežojums.
 
Turklāt grozījumi paredz, ka apliekamā ienākuma koriģēšana par procentu maksājumiem nebūs attiecināma arī uz Latvijas Republikas un citas Eiropas Savienības dalībvalstu vai Eiropas Ekonomikas zonas valstu publiskās apgrozības parāda vērtspapīriem.
 
Ir plānots, ka šie noteikumi tiks piemēroti, sākot ar 2010. gadu.
 
UIN likums tiks papildināts arī ar normām, kas precizē nodokļu piemērošanu attiecībā uz publiskās un privātās partnerības (PPP) līgumiem, t.i., nosakot, ka ilgtermiņa ieguldījumus, kas veikti ar PPP līgumu nodotajos publiskā partnera pamatlīdzekļos, ir norakstāmi vienlīdzīgās daļās PPP līgumā paredzētajā periodā.
 
Šobrīd UIN likumā nav iekļauts speciāls regulējums attiecībā uz PPP līgumu ietvaros veikto ieguldījumu publiskā partnera pamatlīdzekļos atzīšanu saimnieciskās darbības izdevumos, ja nav noslēgts pamatlīdzekļu nomas līgums starp privāto un publisko partneri un līgumā nav atrunāta ieguldījumu veikšanas kārtība. Līdz ar to šīs normas precizēs nodokļu piemērošanu šajā sakarā.
 

 

Likumprojekts paredz, ka līdz brīdim, kad stāsies spēkā PPP likums minētās normas tiks attiecināmas arī uz šādiem projektiem, kas jau ir uzsākti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu un Koncesijas likumu normām.

Atslēgvārdi: uzņēmumu ienākuma nodoklis

Šis raksts vēl nav komentēts