Ja pasūtītājs nav samaksājis par paveikto darbu, vai darba izpildītājs ir tiesīgs izmantotos materiālus paņemt atpakaļ? Kādos gadījumos princips “likuma nezināšana neatbrīvo no atbildības” nav piemērojams? Analizējam Senāta Krimināllietu departamenta 2025.gada 14.novembra lēmumu lietā SKK–297/2025, kurā Senāts aktualizēja jautājumus par Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikācijas niansēm un sastāva pazīmju izpratni, tajā skaitā – personas psihiskās attieksmes nozīmi nodoma konstatēšanā.
Emocionālais pārdzīvojums, tostarp dusmas, sarūgtinājums un psiholoģiska spriedze, kas rodas, godprātīgi izpildot līgumsaistības, ieguldot laiku un materiālos resursus, bet par paveikto nesaņemot pienākošos atlīdzību, ir bieži sastopama un cilvēciski saprotama situācija. Šāds emocionāls saspīlējums var rezultēties vēlmē atgūt to, kas ieguldīts, un atņemt otram to, kas viņam, primšķietami, nepienākas. Tomēr dusmas nav labākais padomdevējs, tālab nereti pārsteidzīga rīcība var izraisīt tālejošas nelabvēlīgas sekas, tostarp – krimināltiesiskajā sfērā.
Lietas apstākļi
Lietā SKK–297/2025 tika vērtēti apstākļi, kurā personai celta apsūdzība pēc Krimināllikuma (KL) 185.panta 1.daļas par to, ka tā tīši bojāja svešas personas valdījumā esošo malkas šķūni. Ar Kurzemes rajona tiesas spriedumu apsūdzētais atzīts par vainīgu KL 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, savukārt apelācijas instances tiesa, iztiesājot lietu, atstāja pirmās instances tiesas spriedumu negrozītu.
