Darba devējs konstatē, ka darbinieks nav izpildījis darbu nevis noslodzes, bet gan kādu citu iemeslu dēļ, piemēram, pārāk daudz runājis ar kolēģiem, vai darbu paveicis nekvalitatīvi, tāpēc tas ir jāpārstrādā. Darba laikā to vairs nevar izdarīt, un tiek strādātas virsstundas. Vai darba līgumā var iekļaut šādu noteikumu: “Par virsstundu darbu nav uzskatāms darbs, kas nav paveikts noteiktajā laikā (termiņā) darbinieka vainas vai nepienācīgas darba izpildes dēļ, kā arī darbs, kas darbiniekam saskaņā ar darba pienākumiem jāveic normālajā darba laikā”? Vai tas ir juridiski korekti?

Kas ir virsstundu darbs

Darba likums (DL) paredz, ka darbiniekam savi darba pienākuma jāpilda darba laika ietvaros. Darba laiks atbilstoši DL 130.panta 1.daļai ir laikposms no darba sākuma līdz darba beigām, kura ietvaros darbinieks veic darbu un atrodas darba devēja rīcībā, izņemot pārtraukumus darbā. Ņemot vērā minēto, darbiniekam ir pienākums savus darba pienākumus pildīt darba devēja noteiktajā darba laikā.

Darbiniekam var tikt noteikts normāls darba laiks, kas nedrīkst pārsniegt astoņas stundas dienā un 40 stundas nedēļā. Darbiniekam var tikt noteikts arī nepilns darba laiks, kas ir īsāks par normālo dienas vai nedēļas darba laiku. Īpaši noteikumi par darba laika ilgumu ir attiecināmi uz personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Ja darbinieks savus darba pienākumus veic virs normālā darba laika, tad atbilstoši DL 136.panta 1.daļai tas tiek uzskatīts par virsstundu darbu, par ko saskaņā ar DL 68.pantu pienākas piemaksa. Šo piemaksu pēc savstarpējas vienošanās var aizstāt ar apmaksātu atpūtas laiku. Darbiniekiem, kuriem noteikts summēts darba laiks, par virsstundu darbu uzskatāms darbs, kuru darbinieks veic virs pārskata periodā noteiktā normālā darba laika, par ko pienākas piemaksa vai apmaksāts atpūtas laiks.