Lai saņemtu apdrošināšanas atlīdzību, nepietiek ar apdrošināšanas gadījuma iestāšanos – ir jāievēro arī apdrošināšanas līgumā noteiktā kārtība, tostarp atlīdzības pieteikšanas termiņš. Taču ko darīt, ja šo kārtību nav ievērojusi trešā persona, kurai nodarīts kaitējums, jo apdrošinātājs ir noteicis nesamērīgi īsu termiņu zaudējumu atlīdzināšanas pieteikšanai? Vai šādā gadījumā apdrošinātais nesaņem atlīdzību?
Atbildi uz šiem jautājumiem sniedz Senāts 2025.gada 10.jūnija spriedumā lietā SKC-42/2025, pieņemot labvēlīgu nolēmumu apdrošinātajai fiziskajai personai. Senāts uzsvēris, ka neviens apdrošināšanas līguma noteikums nedrīkst nonākt pretrunā tā mērķim un padarīt apdrošināšanu par bezjēdzīgu.
Rakstā analizētas gan Senāta atziņas konkrētajā lietā, gan pašas apdrošināšanas pamatfunkcijas – aizsargāt pret zaudējumu risku, nevis radīt maldīgu drošības sajūtu. Tiek sniegta atbilde arī uz jautājumu, kāds varētu būt tiesas nolēmums līdzīgā situācijā, ja apdrošinātais nebūtu fiziska persona, bet komersants.
