Jebkurās attiecībās, arī biznesā, neviens nav pasargāts no strīdiem. Būtiskākais ir tas, kā strīds tiek risināts – dažkārt pietiek ar komunikāciju, atsaukšanos uz līguma nosacījumiem, bet citos gadījumos diemžēl neiztikt bez tiesvedības. Tomēr arī labvēlīgs tiesas spriedums pats par sevi neko negarantē. Skaidrojam, kā panākt sprieduma izpildi, ja atbildētājs spriedumā noteikto nepilda. Kā arī to, vai sprieduma izpilde iespējama ārvalstīs.
Ko nozīmē sprieduma izpilde
Atbilstoši Civilprocesa likuma 203.pantā noteiktajam sprieduma izpildi var uzsākt pēc tā stāšanās likumīgā spēkā, izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties.
Tiesu / šķīrējtiesu spriedumi stājas likumīgā spēkā pēc spriedumā noteiktā termiņa beigām. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances valsts tiesas spriedums nav pārsūdzams, tas stājas spēkā tā pasludināšanas dienā, proti, datumā, kurš norādīts kā sprieduma pasludināšanas datums. Ja likumā paredzēts, ka pirmās instances valsts tiesas spriedums ir pārsūdzams, iesniedzot apelācijas sūdzību, spriedums stājas spēkā tikai tad, kad beidzies termiņš tā pārsūdzēšanai. Šķīrējtiesu spriedumi ir galīgi un nav pārsūdzami.
Lai spriedumu izpildītu, nepieciešams saņemt izpildu dokumentus. Tie ir izpildu raksti, kas izsniegti, pamatojoties uz tiesas spriedumiem un tiesas vai tiesneša lēmumiem, šķīrējtiesas nolēmumiem, ārvalstu tiesu / šķīrējtiesu nolēmumiem.
Tiesas spriedumu un lēmumu izpilde
Puse, kurai par labu pieņemts valsts tiesas spriedums, var pieprasīt sprieduma izpildi pēc tā stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad tiesa ir noteikusi, ka spriedums izpildāms nekavējoties. Proti, pamatojoties uz pieteicēja lūgumu, tiesa var noteikt, ka spriedums pilnībā vai kādā tā daļā izpildāms nekavējoties, ja ir sevišķi apstākļi, kuru dēļ sprieduma izpildes novilcināšana var radīt ievērojamus zaudējumus pieteicējam vai arī sprieduma izpilde var kļūt neiespējama. Ja šie apstākļi noteikti likumā, tiesa pati var noteikt sprieduma izpildi nekavējoties pilnībā vai kādā tā daļā.
