Personas lietas Latvijā ir joma, kurā uzņēmumi bieži vien paši sev rada papildu darbu un pēc tam mēdz vainot normatīvos aktus. Tipiska aina – biezas mapes, neskaitāmas kopijas un dažādi “katram gadījumam” sagatavoti dokumenti, sarežģīta meklēšana un vēl sarežģītāka glabāšana. Tas viss tērē resursus – darbinieku laiku, telpu, papīru, mapes un plauktus – un rada kļūdu un datu aizsardzības riskus. Kāpēc personas lietas ir jāpārskata? Skaidrojam!
Šo situāciju uztur divi plaši izplatīti mīti. Pirmais – personas lieta ir obligāta. Otrais – viss, kas ielikts personas lietā, automātiski jāglabā 75 gadus pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas vai līdz darbinieka 90 gadu vecumam. Taču šāds termiņš neattiecas uz visu personas lietas saturu, bet tikai uz arhīviski vērtīgiem darba gaitu apliecinošiem dokumentiem.
Abi šie mīti praksē rada vienu un to pašu problēmu – uzņēmumi uzkrāj lielu dokumentu apjomu, kuru vēlāk ir dārgi uzturēt un grūti sakārtot.
