Vasara ir ierasts atvaļinājumu laiks, taču ne vienmēr iepriekš plānoto atpūtu izdodas izmantot paredzētajā laikā. Ja uzņēmuma darbības nodrošināšanai nepieciešams mainīt atvaļinājuma grafiku, rodas jautājums – vai darbiniekam tam jāpiekrīt? Un kurš sedz zaudējumus, ja atvaļinājuma pārcelšanas dēļ nākas atteikties, piemēram, no jau rezervēta ceļojuma?

Atvaļinājuma piešķiršanas vispārējā kārtība

Darba likuma (DL) 149.pants noteic, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu, kas nevar būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Tiesības uz atvaļinājumu garantē arī Latvijas Republikas Satversme, un tās ir cilvēka pamattiesības.

Saskaņā ar DL 150.pantu ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu noteiktā laikā vienā no diviem veidiem: saskaņā ar darbinieka un darba devēja vienošanos vai saskaņā ar atvaļinājumu grafiku.

Atbilstoši DL 55.pantam atvaļinājumu piešķiršanas vispārējā kārtība nosakāma darba kārtības noteikumos. Tajos darba devējam ir jānosaka, kā uzņēmumā tiek piešķirti atvaļinājumi, piemēram, kad un kā darbinieki piesaka atvaļinājumu, kas to saskaņo.

Nereti atvaļinājumu piešķiršanas procedūru uzņēmumi iekļauj nevis vispārējos darba kārtības noteikumos, bet izdod atsevišķus atvaļinājumu noteikumus, kas arī ir atzīstama prakse.