Pieaugot starptautiskajai preču tirdzniecībai, izmantojot pasta sūtījumus, kā arī ņemot vērā lasītāju uzdotos jautājumus par preču piegāžu noformēšanu, ja preces komerciālos nolūkos tiek saņemtas vai nosūtītas pa pastu, piedāvājam ieskatu preču muitošanas regulējumā, nosūtot vai saņemot preces pa pastu.
Turpinām publikāciju Aktualitātes dokumentu un arhīvu pārvaldībā (iFinanses.lv, 07.05.2013.). 2012.gada nogalē spēkā stājās jauni MK noteikumi Nr.748 Dokumentu un arhīvu pārvaldības noteikumi (turpmāk – MK noteikmi Nr.748 vai Noteikumi), kuru mērķis ir noteikt visus līdzšinējā tiesiskā regulējumā nereglamentētos institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības procesus, noteikt kritērijus dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai un dokumentu arhīviskās vērtības noteikšanas kārtību, kā arī tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos. Šajā publikācijā lasiet par jaunajām prasībām institūciju arhīva pārvaldībā, uzsverot būtiskākās atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējo regulējumu.
Kopš neatkarības atjaunošanas Latvijas Republikā nav bijis vienots normatīvais regulējums dokumentu un arhīvu pārvaldības procesam. 2006.gadā saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto spēku zaudēja 1995. gada 10. oktobrī izdotā Valsts arhīvu ģenerāldirekcijas Instrukcija par juridisko personu arhīva dokumentu uzskaiti, uzkrāšanu un izmantošanu (turpmāk - Instrukcija). No augstāk minētā datuma Latvijā nebija ārējo normatīvo aktu, kuros būtu noteiktas prasības institūciju dokumentu un arhīvu pārvaldības kārtībai, kritēriji dokumentu glabāšanas termiņa noteikšanai un tehniskās prasības dokumentu saglabāšanai institūciju arhīvos.
Nauda pievelk naudu. Daudz naudas pievelk vēl vairāk naudas. Bet ko darīt, ja naudas nav? Tad jāmaina slotas pret automašīnām. Tā savas bagātības vairošanu sāk Krievijas kulta filmas Oligarhs galvenie varoņi. Arī Latvijā ir dzirdēti stāsti, kā uzņēmēji Latvijas neatkarības pirmajos gados no Austrumiem veduši metālu, naftu un citas preces, lai Eiropā tās mainītu pret sadzīves tehniku, tādējādi nopelnot pirmos miljonus.
Publiskais sektors, proti, valsts un pašvaldības iestādes un uzņēmumi, lai nodrošinātu to kompetencē noteikto uzdevumu izpildi, ik dienas veic dažādus iepirkumus, veidojot sadarbību ar privāto sektoru – piegādātājiem. Attiecības starp publisko un privāto sektoru publiskajos iepirkumos lielākā daļā gadījumu regulē Publisko iepirkumu likums. Papildus ir jāpiemin arī Aizsardzības un drošības jomas iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums. Šajā publikācijā tiks analizēta piegādātāju interešu aizsardzība valsts un pašvaldības iestāžu un uzņēmumu organizētajos iepirkumos, kas tiek rīkoti saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu (Likums).
Mans uzņēmums paplašinās, un es nezinu, ko darīt ar amatiem pašam sev. Esmu vienīgais īpašnieks SIA (nav mikrouzņēmums), esmu valdes loceklis, galvenais grāmatvedis, pārdevējs (strādāju ar elektronisko kases aparātu), braucu ar uzņēmuma vieglo automašīnu darba darīšanās, kā arī vadāju preci ar uzņēmuma busu. Jautājums: kādu darba līgumu lai es ar sevi noslēdzu? Kā valdes locekli es sevi darbā neesmu pieņēmis. Visur, kur vajag uzņēmuma vadītāju parakstu – parakstos kā valdes loceklis (darba līguma nav, atalgojumu nesaņemu). Man ir darba līgums (stundu likme) par galvenā grāmatveža amatu. Tajā pašā darba līgumā esmu ielicis sev papildamatu – pārdevējs. Vai ar to pietiek? Sāku apsvērt, vai man nevajadzētu sevi pieņemt darbā arī par uzņēmuma vadītāju, kravas busa vadītāju, varbūt vēl kādu amatu sev jāiedala? Būtu ļoti pateicīgs, ja jūs šo jautājumu izskatītu no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokļa, ko viņi prasa no šādiem maziem uzņēmumiem? Varbūt varu ielikt minimālo algu un norādīt, ka par to daru pilnīgi visu?
Eiropas Savienības normatīvais akts – Padomes 1992. gada 12. oktobra Regula (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas muitas kodeksa izveidi (turpmāk – Muitas kodekss) nosaka, ka visām precēm, kuras nodod kādā muitas procedūrā, ir jābūt deklarētām šai muitas procedūrai. Preču uzrādīšana muitas iestādē un muitas deklarācijas iesniegšana norāda uz personas vēlmi attiecīgajām precēm pieteikt muitas procedūru vai režīmu, tādējādi nododot šīs preces tirdzniecībai ar valstīm, kas nav ES dalībvalstis vai to apritei ārpus ES robežām. Tas ir nostiprināts arī Muitas kodeksā, kur definēts termins muitas deklarācija – darbība, ar kuru persona noteiktajā veidā un kārtībā paziņo par savu vēlmi precēm piemērot noteiktu muitas procedūru. Kā redzams no terminu skaidrojuma, tad muitas deklarācija ES normatīvo aktu izpratnē nav tikai dokuments, bet gan tiek definētā kā darbība.
Prasība maksāt nodokli par uzņēmumā lietoto vieglo transportlīdzekli (UVTN) pastāv jau ne pirmo gadu, tomēr jautājumi par pienākumu maksāt (vai likumīgi izvairīties no maksāšanas) arvien uzrodas. Apskatīsim visu pēc kārtas.
Kopš 2012.gada novembra jauna komersanta, uzņēmuma, organizācijas vai līguma reģistrāciju var veikt elektroniski. Tāpat elektroniski var veikt izmaiņu, reorganizācijas, maksātnespējas, likvidācijas un līguma izbeigšanas reģistrāciju un dažādu izziņu saņemšanu. Par Uzņēmuma reģistra (UR) izveidotajiem e-pakalpojumiem un to izmantošanas iespējām vairāk lasiet šajā publikācijā.
2013. gada 1. janvārī stājas spēkā grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskus jauninājumus – par tiem vairāk lasiet šajā publikācijā.
Kādas ir uzņēmuma, kura darbība nav saistīta ar valūtu kursu spekulācijām, iespējas pieņemt eiro pēc uzņēmumam izdevīgāka kursa? Kādi normatīvie akti regulē šo jomu? Vai ir kādi ierobežojumi, un vai uzņēmumam šie piemērotie kursi ir jāsaskaņo ar kādu institūciju?
Fiziskā persona, iznomājot savu kustamo vai nekustamo mantu, gūst ienākumu un tai ir jāievēro normatīvo aktu prasības attiecībā uz šo ienākumu aplikšanu ar nodokļiem. Fiziskās personas ienākums parasti ir saistīts ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanu, tāpēc rūpīgi jāiepazīstas ar likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli (likums par IIN) normām. Arī juridiskajām personām, kuras no fiziskajām personām nomā kustamo vai nekustamo mantu, ir jāzina, kuros gadījumos pirms fiziskās personas ienākuma izmaksas nodoklis ir ieturams.
Labvēlīgas investīciju vides radīšana un uzturēšana ir bijusi Latvijas valdības un virknes nevalstisko organizāciju prioritāte gadiem ilgi. Pēdējos gados ir paveikts ļoti daudz, tomēr arī mūsu konkurenti nesnauž. Nesen publicētajā pētījumā Doing Business 2013 Latvija ir iekļauta kā labās prakses piemērs uzņēmējdarbības vides sakārtošanā, tomēr šie sasniegumi nav mūs glābuši no kritiena reitingā par veselām četrām vietām. Tātad citas valstis uzņēmējdarbības vides sakārtošanā ir darījušas vēl vairāk.
Tā sauktie B daļas pakalpojumi ir Publisko iepirkumu likuma (PIL), kā arī Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma 2.pielikuma Pakalpojumu līgumu nomenklatūra B daļā iekļautie pakalpojumi, kuriem noteikta īpaša, atvieglota iepirkumu organizēšanas kārtība. Minētajos pielikumos iekļauti pakalpojumi, kuru sniegšanai nepieciešamas labas nacionālo apstākļu un valodas zināšanas vai kuru sniegšana iespējama tikai konkrētā vietā, tādēļ šos pakalpojumus parasti nevar sniegt komersanti no citām valstīm. Tādi ir, piemēram, ēdināšanas pakalpojumi, ar kultūru un sportu saistītie pakalpojumi, veselības un sociālās aprūpes pakalpojumi, arī juridiskie, mācību un apsardzes pakalpojumi. Jāņem vērā, ka pielikuma A daļā minētajiem pakalpojumiem pilnībā piemērojamas normatīvo aktu prasības.
Pamazām atdzīvojoties nekustamā īpašuma tirgum Latvijā, savu aktualitāti atgūst nekustamo īpašumu darījumu risku izvērtēšanas problemātika. Dažādos darījumu veidos ir specifiski riski, piemēram, iegādājoties zemi būvniecības veikšanai, vairāk jāpievērš uzmanība apbūves iespējām, piebraucamiem ceļiem un komunikācijām, kurām pieslēgties nākotnē. Savukārt, iegādājoties dzīvokli, uzmanīgi jāiepazīstas ar mājas pārvaldīšanas jautājumiem, līdz šim pieņemtajiem dzīvokļu kopības lēmumiem. Iegādājoties komercīpašumu svarīgi ir izvērtēt uzņēmumu pārejas risku, kā arī dažādus tehniskus jautājumus attiecībā uz iekārtām, atļaujām, licencēm.
