Vai ejam uz holdinga režīmu Latvijā? /Diāna Kļuškina, sertificēta nodokļu konsultante, zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu menedžere
Mūsdienu globalizācijas apstākļos uzņēmējs izvērtē, kā līdzdarboties ārvalstīs: ar vietējo (atkarīgo vai neatkarīgo) pārstāvi, pārdošanu interneta mājas lapā, dibinot filiāli vai meitas sabiedrību. Katram no šiem veidiem ir savas priekšrocības un ierobežojumi. Pieņemot, ka uzņēmēja bizness plaukst, tiek dibināts ārvalstu meitas uzņēmums. Par šo uzņēmēju var būt Latvijas uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu ārvalstīs, vai arī ārvalstu uzņēmējs, kas reģistrējis meitas uzņēmumu Latvijā.
Lasīt tālāk
Turpinām 25. novembra publikāciju Par vēstuļu korespondenču noformēšanu. Šajā publikācijā lasiet par vēstuļu korespondenču sūtījumu veidiem.
Lasīt tālāk
Aplokšņu noformēšana, vēstuļu piegāde u.c. ar vēstuļu korespondenci saistītās lietas ir atrunātas likumos un Ministru kabineta noteikumos. Bieži vien par korespondences nosūtīšanu atbildīgie darbinieki nemaz nav informēti, ka, piemēram, vēstuļu noformēšanai ir jāievēro noteikta kārtība, tāpēc šajā publikācijā par to, kādas ir obligātās prasības pasta sūtījumu noformēšanā saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem.
Lasīt tālāk
Nereti, tiekoties ar ārvalstu investīciju piesaisti Baltijas valstīs saistītiem Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem, nākas novērot tendenci, ka katrs uzmanību cenšas vērst uz sevis pārstāvētās valsts labvēlīgo nodokļu klimatu. Proti, nereti tiek piesaukta uzņēmumu ienākuma nodokļa neesamība vai uzskatāmi zemā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme. Šīs publikācijas mērķis ir identificēt katras Baltijas valsts priekšrocības darbaspēka nodokļu piemērošanas jomā, kā arī sniegt ieskatu darbaspēka nodokļu piemērošanā Latvijā, Lietuvā un Igaunijā. Publikācijas ietvaros bez jau ierastās darbaspēka nodokļu likmju salīdzināšanas tiks vērtētas arī darbaspēka nodokļu efektīvās sekas, proti, nodokļu sekas, kas darba devējam un darbiniekam izriet no darba attiecībām.
Lasīt tālāk
Sabiedrības likvidācija uz dalībnieku lēmuma pamata /Mag.iur. Ivars Mileika, SIA INNOVATOR valdes priekšsēdētājs; Latvijas grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes loceklis; Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes loceklis
Saskaņā ar Komerclikuma (KL) 312. pantu sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) darbība izbeidzas: 1) ar dalībnieku lēmumu; 2) ar tiesas nolēmumu; 3) uzsākot bankrota procedūru (regulē Maksātnespējas likums); 4) izbeidzoties statūtos noteiktajam termiņam vai sasniedzot statūtos noteiktos mērķus (ja SIA bija dibināta uz noteiktu termiņu vai noteiktu mērķu sasniegšanai); 5) citos likumā vai statūtos noteiktajos gadījumos (plānotie KL grozījumi paredz, ka šādu lēmumu noteiktu pārkāpumu gadījumos varēs pieņemt arī Uzņēmumu reģistrs (UR) un Valsts ieņēmumu dienests (VID)). Šajā publikācijā apskatīti nosacījumi, kas jāievēro, SIA likvidējot uz dalībnieku lēmuma pamata.
Lasīt tālāk
Praksē ir dzirdēts par daudziem gadījumiem, kad norisinās dalībnieku vai akcionāru strīdi, kuriem ir visdažādākie rašanās iemesli. Lai no šādām situācijām izvairītos vai vismaz daļēji jau atrisinātu, sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) dalībnieki vai akciju sabiedrības (AS) akcionāri arvien biežāk izvēlas noslēgt dalībnieku vai akcionāru līgumu. Šajā publikācijā tiks apskatīti daži aspekti, kas būtu jāņem vērā, slēdzot šādu dalībnieku vai akcionāru līgumu, īpašu uzmanību pievēršot gadījumam, kad kā dalībnieks vai akcionārs tiek piesaistīts investors.
Lasīt tālāk
Zaudējumu segšana no turpmāko taksācijas gadu apliekamā ienākuma un zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā ir vieni no būtiskākajiem ienākuma nodokļa stimuliem komersantiem. Tomēr atsevišķas likuma Par uzņēmumu ienākuma nodokli (likums par UIN) 14. panta (Iepriekšējo gadu zaudējumu segšana) un 14.1 panta (Zaudējumu pārnešana uzņēmumu grupā) normas nodokļu maksātāji un nodokļu administrācija joprojām interpretē un piemēro praksē atšķirīgi. Šīs publikācijas mērķis ir apskatīt dažas aktualitātes likuma par UIN 14. un 14.1 panta praktiskā piemērošanā. Publikācijā tiks analizēts arī Satversmes tiesas 2010. gada 20. maija spriedums par likuma par UIN 14. panta 2. un 3. daļas atbilstību Satversmes 91. un 105. pantam.
Lasīt tālāk
Latvijā, sekojot ārvalstu praksei, plānots ieviest pastiprinātas prasības darījumu starp saistītām pusēm cenu pamatojošās dokumentācijas (transfertcenu dokumentācija) sagatavošanai. Publikācijā skaidrots, ko paredz transfertcenu dokumentācijas prasību ieviešana - kam būs pienākums to gatavot un kāda informācija tajā būs jāiekļauj.
Lasīt tālāk
Publikācija tapusi, lai sniegtu skaidrojumu par sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) daļu atsavināšanas procedūru un tās juridiskajiem aspektiem.
Lasīt tālāk
Turpinām š.g. 9. maija publikāciju Par Paziņošanas likumu un atbildes sniegšanas termiņiem. Šoreiz par administratīvo procesu valsts un pašvaldību iestādēs (v/p iestāde) un dokumentu izsniegšanas, nosūtīšanas veidiem un termiņiem.
Lasīt tālāk
Bieži sastopamas situācijas, kad uzņēmumi nezina, ka saskaņā ar Paziņošanas likumu, iesniedzot valsts un pašvaldību iestādēs (v/p iestāde) dokumentus, uz veidlapas norādot uzņēmuma faktisko adresi, v/p iestāde atbildes vēstuli sūta uz uzņēmuma juridisko adresi, kā arī atteikums pieņemt dokumentu ir pielīdzināms dokumenta saņemšanai. Publikācija gatavota, lai informētu lasītājus par minētajiem jautājumiem un galvenokārt par v/p iestādei saistošiem atbildes sniegšanas termiņiem, kas noteikti Iesniegumu likumā (IL), Informācijas atklātības likumā (IAL) un Administratīvā procesa likumā (APL).
Lasīt tālāk
Turpinām š.g. 28. aprīļa publikāciju Kādu līgumu slēgt ar valdes locekli un kādas ir noslēgtā līguma sekas. Šoreiz par valdes locekļa nodarbināšanu uz cita civiltiesiska līguma pamata. Turpinājumā minētais attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Lasīt tālāk
Jautājums, kā korekti noformēt tiesiskās attiecības starp komercsabiedrību un tās valdes locekli, nereti rodas ne vien komersantiem, bet pat praktizējošiem juristiem, un nereti šajā jautājumā domas dalās. Pirmkārt, tas ir tādēļ, ka Komerclikums (likums) šo jautājumu tiešā veidā neregulē un jāvadās no darba un nodokļu tiesību aktu normām. Otrkārt, tas ir tādēļ, ka praksē iespējami un eksistē vairāki varianti, kā šādas attiecības noformēt. Šajā publikācijā minētais attiecas uz privātām kapitālsabiedrībām, kurām nav piemērojams speciālais regulējums par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.
Lasīt tālāk
Ir pagājis jau gandrīz gads kopš stājās spēkā Komerclikuma (likums) grozījumi, kas ieviesa būtisku jaunumu attiecībā uz sabiedrību dibināšanu un darbību – iespēju dibināt sabiedrību ar ierobežotu atbildību ar pamatkapitālu, kas mazāks par vispārīgā gadījumā piemērojamo obligātu pamatkapitāla apmēru, t.i., 2 000 Ls (mazkapitāla sabiedrība).
Lasīt tālāk
Publikācija gatavota, pamatojoties uz Elektronisko dokumentu likumu, Iesniegumu likumu, Paziņošanas likumu, Ministru kabineta 2004. gada 2. marta noteikumiem Nr. 117 Noteikumi par elektronisko dokumentu izvērtēšanas veidu saglabāšanas kārtību un nodošanu valsts arhīvam glabāšanā, Ministru kabineta 2005. gada 28. jūnija noteikumiem Nr. 473 Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām (MK noteikumi Nr. 473) un Ministru kabineta 2010. gada 28. septembra noteikumiem Nr. 916 Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība. E-dokuments šīs publikācijas kontekstā nav ar Valsts ieņēmumu dienesta izsniegto elektronisko parakstu parakstīts dokuments.
Lasīt tālāk
