Šī gada 1. februārī Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments pieņēma spriedumu (lietas Nr. A42935209), ar kuru ir atzītas nodokļu maksātāju tiesības saņemt kompensāciju no valsts par naudas līdzekļiem, kas ir bijuši valsts rīcībā, kamēr nodokļu maksātājs ir tiesājies ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par tā lēmuma atcelšanu.
Lasīt tālāk
Drīz būs pagājis gads kopš Saeima pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums), kas būtiski izmainīja saimnieciskās darbības apturēšanas kārtību un tās sekas kā pašam nodokļu maksātājam, tā arī viņa darījumu partneriem.
Lasīt tālāk
Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā ir pieņemti grozījumi Autortiesību likumā, kas groza publiska izpildījuma definīciju; paredz mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizācijām pienākumu savā mājas lapā izvietot likumā noteiktu informāciju; atlīdzības noteikšanā ievērot noteiktus kritērijus, kā arī Kultūras ministrijas tiesības pieprasīt dokumentus un informāciju, lai efektīvāk veiktu uzraudzību pār mantisko tiesību kolektīvā pārvaldījuma organizāciju darbību.
Lasīt tālāk
Atbilstoši 2012.gada 13.decembrī Saeimā pieņemtajiem grozījumiem likuma Par nodokļiem un nodevām (Likums) 18.pantā, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pienākums ir nodrošināt informācijas pieejamību par tiem nodokļu maksātājiem (izņemot fiziskas personas, kuras nav saimnieciskās darbības veicēji), kuriem VID administrēto nodokļu (nodevu) parāda kopsumma pārsniedz 100 Ls, t.i., Publisko iepirkumu likumā (PIL) noteikto robežsummu pretendenta vai kandidāta izslēgšanai no dalības iepirkumā.
Lasīt tālāk
2013. gada 10. aprīlī spēkā stājās grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem tika precizēta struktūrvienības definīcija attiecībā uz interneta vietnēm. Jaunā struktūrvienības definīcija paredz, ka par struktūrvienību uzskata arī tīmeklī izvietotas preču vai pakalpojumu tirdzniecības un pasūtījumu pieņemšanas vai komplektēšanas sistēmas, kurām ir tīmekļa vietne un lietotāju reģistrācijas sistēma, pasūtījumu sistēma vai norēķinu sistēma, kuras uzturētājs atrodas Latvijas Republikā vai ārpus tās.
Lasīt tālāk
Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Latvijas tiesas nu, cerams, būs spiestas kardināli mainīt savu praksi, jo Eiropas Savienības (ES) Tiesa pateica Latvijai tieši acīs to, ko Latvija negribēja dzirdēt. Proti, ES Tiesa nosprieda, ka VID pircējam nedrīkst liegt tiesības atskaitīt PVN, pamatojoties pat uz pārdevēja īstenoto krāpšanu vai pieļautām nelikumībām. Pircējs drīkst atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN) pat tad, ja attiecīgais darījums ir formāli uzskatāms par tādu, kurš faktiski nav noticis. VID nedrīkst prasīt pircējam veikt pārdevēja pārbaudi, kura nav tiesību aktos skaidri prasīta.
Lasīt tālāk
Pēc iFinanses.lv lasītāju lūguma zvērinātu advokātu biroja BORENIUS juristi ir sagatavojuši kopsavilkumu: Kuras valsts institūcijas var ierasties uzņēmumos un veikt pārbaudes bez brīdināšanas un saskaņošanas ar uzņēmumu?Kādas ir tiesības un pienākumi konkrēto valsts iestāžu pārstāvjiem, ierodoties uzņēmumā?Kādas tiesības ir uzņēmumam?
Kopsavilkumu skatiet pievienotajā failā.
Lasīt tālāk
Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpšanas novēršana jau ilgāku laiku ir bijusi viena no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbības prioritātēm. Lai to īstenotu, VID vairāku gadu laikā ir veicis veselu pasākumu kompleksu efektīvas kontroles sistēmas iedzīvināšanai – PVN deklarācijās iekļaujamā informācija ir papildināta, pieprasot uzrādīt gan sniegtos, gan saņemtos darījumus, VID ir iegādājies speciālu programmatūru, kas ļauj laicīgi konstatēt nesakritības ar darījumu partneriem, kā arī veic regulāras kontroles procedūras, tajā skaitā informējot nodokļu maksātājus par savās sistēmās konstatētajām nesakritībām. Daudzi uzņēmumi ir saņēmuši VID vēstules ar lūgumu sniegt paskaidrojumus par atsevišķiem darījumiem ar šaubīgiem darījumu partneriem, tajā skaitā arī vēstules ar lūgumiem izslēgt konkrētus darījumus no uzrādītā priekšnodokļa.
Lasīt tālāk
Ēka uz nomātas zemes – normatīvajos aktos risināmās problēmas /Annija Švemberga, ZAB „AmberLaw” zvērināta advokāte, partnere, LU Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja, TM darba grupas locekle
Turpinot rakstīt par dalītā īpašuma problemātiku, kas jo īpaši aktuāla kļuvusi pēc 2012.gada jūnijā Ministru kabineta sēdē atbalstītā Tieslietu ministrijas informatīvā ziņojuma Par tiesiskā regulējuma izstrādes gaitu, ar kuru paredzēts atteikties no dalītā īpašuma (Informatīvais ziņojums), raksta autore raksturos dažas praksē aktuālas problēmas, kuras būtu jārisina likumdošanas ceļā.
Lasīt tālāk
Kas jāzina par cesiju? /Inese Heinacka, zvērinātu advokātu biroja „SORAINEN” banku darbības un finanšu pakalpojumu regulējuma speciāliste, zvērināta advokāte
Cesija. Par cesiju ir dzirdējuši daudzi. Arī saskārušies ir daudzi – jo īpaši tad, kad ir izveidojies parāds, piemēram, laikā neatmaksāts kredīts vai rēķins. Tādos gadījumos bieži parāda samaksu sāk pieprasīt cita persona, apgalvojot, ka parāds ir jāmaksā šai personai, nevis sākotnējam kreditoram, jo tiesības prasīt parāda samaksu tā ir ieguvusi cesijas rezultātā (vai arī apgalvojot, ka parādu ir nopirkusi).
Lasīt tālāk
Jau pirms kāda laika aktualizējies jautājums par transferta cenu dokumentēšanu, kam par pamatu bija grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Saskaņā ar grozījumiem no 2013. gada 1. janvāra sabiedrībai, kuras neto apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījumu vērtība ar saistīto uzņēmumu pārsniedz 10 000 latu gadā, ir nepieciešams sagatavot noteikta satura dokumentāciju, kas pamato darījumos ar saistītajām personām piemērotās cenas. Papildus minētajam ar grozījumiem tika ieviesta iespēja noslēgt vienošanos ar nodokļu administrāciju par piemērojamo transferta cenu.
Lasīt tālāk
Nodokļu administrācijas kompetencē ietilpst nodokļu kontroles pasākumu veikšana saskaņā ar spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Attiecībā uz nodokļu administrācijai iesniegto nodokļu deklarāciju un pārskatu kontroli tiek veikts nodokļu audits un datu atbilstības pārbaudes. Muitas iestāžu administrēto nodokļu maksājumu kontrole tiek pakļauta vispārējai nodokļu kontroles kārtībai, kas noteikta nacionālajos normatīvajos aktos, un konkrēti likumā Par nodokļiem un nodevām (likums par NN), taču sakarā ar to, ka galvenie muitas lietas regulējošie normatīvie akti ir tieši piemērojamās Eiropas regulas, tad, veicot nodokļu kontroles pasākumus, par muitas nodokļu nomaksas kontroli piemērojami regulu nosacījumi. Šajā publikācijā tiks aplūkoti atsevišķi īpaši noteikumi attiecībā uz pēcmuitošanas pārbaužu veikšanu saskaņā ar ES normatīvajiem aktiem nodokļu audita vai datu atbilstības pārbaudes ietvaros.
Lasīt tālāk
Turpinām 15.10.2012. publikāciju Tiesiskās aizsardzības process: ieskats likumā un praksē. Šajā daļā lasiet par tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) plāna saskaņošanas kārtību.
Lasīt tālāk
2012. gada 1. novembrī Saeima trešajā lasījumā pieņēma un Valsts prezidents 21. novembrī izsludināja likumu Grozījumi Administratīvā procesa likumā, kas stāsies spēkā 2013. gada 1. janvārī.
Lasīt tālāk
Ēka uz nomātas zemes – sagaidāmās izmaiņas normatīvajos aktos /Annija Švemberga, ZAB „AmberLaw” zvērināta advokāte, partnere, LU Juridiskās fakultātes un Rīgas Juridiskās augstskolas pasniedzēja, TM darba grupas locekle
Ēka uz nomātas zemes jeb tā sauktais dalītais īpašums un ar to saistītās problēmas joprojām ir aktualitāte daudziem īpašniekiem Latvijā. Daudzviet nomas attiecības ir nesakārtotas, daudzviet tikai daļēji sakārtotas. Gan ēku (vai dzīvokļu), gan zemes īpašnieki mēdz būt neapmierināti ar pastāvošo kārtību un nespēj atrast savstarpēji samērīgu līdzsvaru nomas līgumā. Lai risinātu daudzās problēmas, Tieslietu ministrija (TM) ir izveidojusi darba grupu jauna normatīvā regulējuma izstrādei. Šajā publikācijā tiks īsi pastāstīts par drīzumā sagaidāmām izmaiņām: par šovasar Ministru kabinetā (MK) atbalstīto informatīvo ziņojumu dalītā īpašuma jautājumos un par oktobra sākumā MK atbalstītajiem likumprojektiem piespiedu nomas maksas apmēra noteikšanas jautājumā.
Lasīt tālāk
