Paredzams, ka nākotnē dažādu valstu nodokļu iestāžu savstarpējās nesaskaņas transferta cenu jautājumos var pieaugt, izraisot dubultu aplikšanu ar nodokli starptautiskajiem uzņēmumiem, kā rezultātā tie riskē zaudēt ievērojamas summas. Tādējādi valstu valdības saskaras ar steidzamu nepieciešamību panākt lielāku starptautisko saskaņu attiecībā uz transferta cenu jautājumiem.
Salīdzinoši nesen Saeimā ticis iesniegts Parāda atgūšanas likumprojekts, kurš pašlaik pieņemts pirmajā lasījumā. Šajā publikācijā sniegts ieskats šī likumprojekta būtiskākajos noteikumos un mēģināts prognozēt, kādas izmaiņas sagaidāmas pēc likumprojekta stāšanās spēkā. Publikācija ir balstīta uz likumprojekta redakciju publikācijas tapšanas laikā. Lasītājiem ir jāņem vērā, ka līdz likuma pieņemšanai tajā var tikt izdarīti labojumi, tādēļ pēc likuma pieņemšanas lasītājiem ir nepieciešams iepazīties ar likuma galīgo tekstu.
Darba tiesisko attiecību izbeigšanas pamatus noteic vairāki Darba likuma panti, un viens no 2011. gada nozīmīgākajiem dokumentiem darba tiesisko attiecību izbeigšanas jomā ir atzīstams Latvijas Republikas Augstākās tiesas apkopojums Tiesu prakse lietās par individuālajiem darba strīdiem (2010/2011). Šī publikācija neatkārtos jau publicētas un iztirzātas atziņas, bet aktualizēs tipiskākās darba devēju kļūdas, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar darbiniekiem, ņemot par pamatu Eiropas Savienības (ES) tiesu praksi. Publikācijas otrajā daļā tiks dots ieskats dažādās tiesisko attiecību formās starp darba devēju un darbinieku, tajā skaitā tiks dots skaidrojums par atšķirībām starp darba līgumu, uzņēmuma līgumu un autoratlīdzības līgumu.
Kopš spēkā stājies labvēlīgs nodokļu maksāšanas režīms jeb iespēja nodokļu maksātājiem izvēlēties maksāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN) (saskaņā ar Mikrouzņēmumu nodokļa likumu), arvien biežāk rodas situācijas, kad fiziskās personas, kuras pirms tam ir bijušas nodarbinātas vai varētu tikt nodarbinātas saskaņā ar darba līguma noteikumiem, izvēlas kļūt par patstāvīgiem MUN maksātājiem (kā individuālais komersants vai fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicējs, vai arī reģistrējoties kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA)), tādējādi radot iespēju sniegt pakalpojumus, pamatojoties uz pakalpojuma līgumu, uzņēmuma līgumu vai cita veida līgumu, ko attiecīgi neregulē Darba likums un no kā nodokļi nebūtu jāmaksā kā no darba algas. Šajā publikācijā skaidrots, ko ņemt vērā un ar ko rēķināties, ja patiešām pamatotu apsvērumu dēļ (piemēram, strukturālu reformu rezultātā) vai arī tikai un vienīgi nodokļu plānošanas rezultātā izveidojusies situācija, kad, izmantojot tiesību aktos noteiktās iespējas, darba līguma vietā tiek noslēgts cita vieda līgums (pakalpojuma, uzņēmuma un citi).
Šā gada 1. decembrī Saeima steidzamības kārtībā pieņēma jauno Fizisko personu mantiskā stāvokļa un nedeklarēto ienākumu deklarēšanas likumu (likums). Likums stājas spēkā 15. decembrī un uzliek par pienākumu noteiktos gadījumos deklarēt fiziskās personas mantisko stāvokli, sniedz iespēju legalizēt ienākumus, par kuriem iepriekš nav bijis nomaksāts iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), un paredz iemaksāt kredītiestādē skaidrās naudas uzkrājumus virs 10 000 latiem. Šīs publikācijas mērķis ir sniegt pārskatu par būtiskākajiem jautājumiem jaunā likuma sakarā, vienlaikus rosinot diskusiju, jo virkne jautājumu joprojām ir neskaidri.
2011. gada 9. novembrī spēkā stājās grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem tika precizēta struktūrvienības definīcija, paredzot, ka ar struktūrvienību turpmāk sapratīs arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tajā skaitā interneta) starpniecību.
Publisko iepirkumu likuma (Likums) 39. panta 1. daļas 6. punkts nosaka, ka kandidātu vai pretendentu izslēdz no turpmākās dalības iepirkuma procedūrā, kā arī neizskata pretendenta piedāvājumu, ja Latvijā reģistrēta (atrodas pastāvīgā dzīvesvieta) kandidāta vai pretendenta darba ņēmēju mēneša vidējie darba ienākumi [...] ir mazāki par 70 procentiem no darba ņēmēju vidējiem darba ienākumiem valstī minētajā periodā attiecīgajā nozarē [...] 2011. gada 3. novembrī Satversmes tiesa pieņēma spriedumu (Spriedums), kurā noteica, ka Likuma 39. panta 1. daļas 6. punkts (Apstrīdētā norma) neatbilst Satversmes 91. pantam. Šajā publikācijā autors koncentrēti atspoguļos sprieduma galvenās atziņas no to potenciālās ietekmes uz nepieciešamo nodarbinātības tiesiskā regulējuma modernizāciju Latvijā.
Kas ir vieglākais un drošākais veids, kā noskaidrot, vai nodokļu maksātājs nav apmaldījies nodokļu tiesību džungļos, un vai šis nodokļu maksātājs ir pilnībā izpratis savus pienākumus (kā arī tiesības) attiecībā uz nodokļa aprēķināšanu un maksāšanu vai arī atbrīvojuma no nodokļa piemērošanu? Nodokļu maksātājam ir divas iespējas – vērsties pēc palīdzības pie nodokļu konsultanta vai saņemt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) viedokli par nodokļa piemērošanu konkrētajā faktiskajā un tiesiskajā situācijā. Pēdējais, turklāt, ja vēl izteikts rakstveidā jeb uzziņā par nodokļa maksātāja tiesībām (turpmāk – uzziņa), neapšaubāmi dod lielāku drošības sajūtu, ka tad, ja nodokļu maksātājs rīkosies atbilstoši uzziņai, tad nodokļu maksātājs var paļauties, ka tādos pašos vai līdzīgos apstākļos tam nedraud papildu nodokļa uzrēķins.
Aizvien biežāk praksē tiek izmantoti dokumenti, kas sagatavoti un arī parakstīti elektroniski, tāpēc dažkārt var rasties šaubas, vai saņemtais elektroniskais dokuments ir atzīstams par elektroniski parakstītu un kā pārliecināties par atbilstību. Šajā publikācijā uzskatāmi aplūkosim, kā veikt droša elektroniskā paraksta pārbaudi.
Tuvojoties gada noslēgumam, arvien biežāk gan politiķu, gan nevalstisko organizāciju, gan arī pašvaldības ierēdņu retorikā tiek pieminēti ar nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) saistīti jautājumi. Citu starpā tiek aktualizēts arī jautājums par kadastrālo vērtību pārmērīgo ietekmi uz nodokļu maksātājiem aprēķinātā NĪN apmēru. Tādēļ atsevišķas pašvaldības (Jūrmala, Mārupe) pamatoti ceļ trauksmi par nesamērīgi lieliem nodokļu maksājumu rēķiniem. Spriedzi sabiedrībā nosaka arī fakts, ka NĪN pieaug, neskatoties uz to, ka nekustamā īpašuma tirgus vērtība pēdējo divu gadu laikā ir ievērojami samazinājusies. Diemžēl jāsecina, ka uz NĪN maksājuma aprēķināšanu lielā mērā ir attiecināms teiciens, ka lietas ne vienmēr ir tādas, kā tās izskatās.
2011. gada 11. augusta Valsts sekretāru sanāksmē Tieslietu ministrija ir izsludinājusi likumprojektu Grozījums likumā Par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (turpmāk – Grozījumi). Šajā publikācijā noskaidrosim, ko paredz minētie grozījumi un vai Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par starptautiskajiem preču pirkuma-pārdevuma līgumiem (Konvencija) būtu piemērojama tikai rakstveida līgumiem arī turpmāk.
Nereti uzņēmumiem, kas nodarbojas ar grāmatvedības pakalpojumu sniegšanu, rodas jautājums, vai uz to darbību ir attiecināmas Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (likums) noteiktās prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un attiecīgo kontroles sistēmu ieviešanu. Turpmāk publikācijā par minētā likuma prasībām un to, kam tās ir jāievēro obligāti.
Neskatoties uz to, ka Elektronisko dokumentu likums (EDL), kurš nosaka elektronisko dokumentu un parakstu tiesisko statusu, kā arī norāda uz šāda veida dokumentiem un parakstiem izvirzāmajām pamatprasībām, ir spēkā no 2003. gada 1. janvāra, tomēr praksē šādu dokumentu un parakstu lietošana ir visai piesardzīga. Šajā publikācijā tiks dots ieskats šāda veida dokumentu un parakstu tiesiskajam regulējumam.
Šā gada 15. martā Eiropas Savienības (ES) Padome ir pieņēmusi Regulu Nr. 282/2011 (Regula), ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Direktīvai 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa (PVN) sistēmu (Direktīva). Ir noteikts, ka Regula ir piemērojama sākot ar 2011.gada 1.jūliju. Tā kā Regula ES dalībvalstīs ir jāpiemēro tieši, Latvijas normatīvajos aktos Regulas prasības netiks iestrādātas, tādēļ nodokļu maksātājiem būtu jāzina, ko nosaka jaunais dokuments, un jāievēro tā prasības attiecībā uz veiktajiem darījumiem. Arī Latvijas likumdevējiem būtu jāpārskata esošo normatīvo aktu normas un nepieciešamības gadījumos jāveic precizējumi, lai nerastos pretrunas ar Regulas nosacījumiem.
Likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā (Likums), kas stājās spēkā 2002. gada 10. maijā, līdz šā gada 28. aprīlim bija veikti deviņi grozījumi, kuri papildināja Likuma sākotnējo redakciju, lai maksimāli nodrošinātu tā mērķi - valsts amatpersonu darbību sabiedrības interesēs, novēršot jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekmi uz valsts amatpersonas darbību, veicināt valsts amatpersonu darbības atklātumu un atbildību sabiedrības priekšā, kā arī sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonu darbībai. 2011.gada 1. jūnijā spēkā stājās desmitie grozījumi Likumā, redakcionāli precizējot un papildinot atsevišķas tiesību normas, kā arī paredzot vairākus vērā ņemamus grozījumus saistībā ar amatu savienošanu un valsts un citu amatpersonu atbildību.
