Atvaļinājums maija brīvdienās /Māris Linga, iekšējais auditors
Darbinieks iestādē nodarbināts divos amatos - normālā darba laika ietvaros veic administratīvu darbu, bet brīvdienās strādā kā mediķis, kura darbs ir saistīts ar īpašu risku un par kuru viņam pienākas papildatvaļinājums. Kā pareizi aprēķināt papildatvaļinājuma dienas vidējo izpeļņu - no visas darbiniekam aprēķinātās darba samaksas (normālais darba laiks plus summētais darba laiks) vai tikai no tās darba samaksas, kas aprēķināta par darbu, kas ir saistīts ar īpašu risku?
Par vidējās izpeļņas aprēķināšanu darbiniekam samērā detalizēti jau ir rakstīts iepriekšējās publikācijās, tādēļ šoreiz tiks aplūkoti konkrēti iFinanses.lv lasītāja jautājumi un sniegtas atbildes uz tiem.
Labdien! Gribētu uzdot jautājumu ekspertam. Situācija šāda: uzņēmuma līdzīpašnieks ir arī uzņēmuma valdes loceklis (pieņemts darbā uz darba līguma pamata), bet 2011. gadā ir strādājis tikai 6 dienas, par kurām arī tika aprēķināta darba samaksa. Pārējo laiku darbinieks nav strādājis, un nav arī nekādu attaisnojuma dokumentu. Jautājums: kā šādā gadījumā aprēķināt atvaļinājuma naudu? Un kādas ir iespējas pārtraukt darba attiecības, ja darbinieks pats to nevēlas? Paldies!
Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks (strādā 5 dienu darba nedēļu), ikgadējais atvaļinājums tiek piešķirts no 05.12.2011., atvaļinājuma ilgums, ievērojot svētku dienas, ir līdz 06.01.2012., tātad kopā 24 darba dienas. Par cik dienām darbiniekam būs jāaprēķina atvaļinājuma nauda šajā gadījumā?
Darbiniekam ir noteikts normālais darba laiks (strādā 5 dienu darba nedēļu), ikgadējais atvaļinājums tiek piešķirts no 05.12.2011., atvaļinājuma ilgums, ievērojot svētku dienas, ir līdz 06.01.2012., tātad kopā 24 darba dienas. Par cik dienām darbiniekam būs jāaprēķina atvaļinājuma nauda šajā gadījumā?
Jau iepriekš rakstīts par gadījumiem, kuros darba devējam saskaņā ar normatīvo aktu prasībām darbiniekam ir jāizmaksā vidējā izpeļņa, ja tas neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ, un viens no šādiem gadījumiem ir pārejoša darbinieka darba nespēja (slimība). Šoreiz ar konkrētiem piemēriem parādīts, kā jāaprēķina slimības nauda atkarībā no darbiniekam noteiktā darba laika (normālais, nepilnais, summētais) un kādās nedēļas dienās iekrīt darba nespēja.
Darbinieks uzrakstījis atlūgumu, bet ikgadējais atvaļinājums izmantots par periodu līdz 31.01.2012. Līdz ar to jāietur izmaksātā vidējā izpeļņa par neatstrādāto atvaļinājuma laiku. Vai uz šo ieturējumu attiecas Darba likuma (DL) 80.panta 1. daļa?
Darbinieks uzrakstījis atlūgumu, bet ikgadējais atvaļinājums izmantots par periodu līdz 31.01.2012. Līdz ar to jāietur izmaksātā vidējā izpeļņa par neatstrādāto atvaļinājuma laiku. Vai uz šo ieturējumu attiecas Darba likuma (DL) 80.panta 1. daļa?
Ja š.g. 15. augusta publikācijā Darba laika organizācijas jautājumu analīze analizēju situācijas un atbildēju uz aktuālajiem jautājumiem, kas attiecas uz darba laika organizāciju uzņēmumā (iestādē), kā arī šo procesu atspoguļošanu iekšējos dokumentos (darba koplīgums, darba līgums, rīkojums u.c.), un darba samaksas aprēķināšanu katrā konkrētā darba laika gadījumā, tad šajā publikācijā atbildēšu uz biežāk uzdotajiem jautājumiem, kas saistīti ar darbinieku vidējās izpeļņas aprēķināšanu, ikgadējo un papildu atvaļinājumu aprēķināšanu, atvaļinājumu kompensācijas noteikšanu u.c.
Uzņēmumā katru mēnesi katram darbiniekam tiek uzkrāta summa, kas paredzēta gada prēmijas izmaksai. Kad gads beidzas, tad tiek aprēķināta gada prēmija un izmaksāta darbiniekiem (reizi gadā). Parasti uzkrātā summa atšķiras no izmaksātās. Jautājums: kādas prēmijas summas ir jāņem vidējās izpeļņas aprēķinam (vienmērīgi ik mēnesi uzkrāto vai reizi gadā izmaksāto)? Ja tiek ņemta reizi gadā izmaksātā, tad tie, kas iet atvaļinājumā tuvākajos 6 mēnešos, saņem lielāku atvaļinājuma naudu, atšķirībā no tiem, kas ies atvaļinājumā pēc 6 mēnešiem pēc prēmijas izmaksas.
Vai Latvijā reģistrētas sabiedrības, kuras mātes uzņēmums atrodas ārvalstī (Somijā), valdes loceklim piešķitās akcijas jāiekļauj vidējā izpeļņā? Kādi nodokļi jāietur no piešķirtajām akcijām? Un kādos Valsts ieņēmumu dienestam (VID) iesniedzamajos pārskatos / ziņojumos piešķirtās akcijas jāuzrāda?
Kā veikt mēneša vidējās izpeļņas aprēķinu situācijā, kad darbinieks pirms atbrīvošanas pēdējo sešu mēnešu laikā vienu pilnu mēnesi ir slimojis (B lapa)? Vai aprēķins jāveic, summu dalot ar 5 vai 6 mēnešiem? Vai arī jāņem pēdējie pilni nostrādātie 6 mēneši, tādējādi faktiski pieskaitot arī septīto mēnesi?
Turpinām skaidrot par vidējās izpeļņas aprēķinu dažādos gadījumos. Šoreiz uz praktiska piemēra pamata analizēsim situāciju, kad jāveic vidējās izpeļņas aprēķins, ja darbinieks iepriekšējos sešus mēnešus nav strādājis.
Lai noteiktu atlaišanas pabalsta apmēru, vispirms ir jāaprēķina mēneša vidējā izpeļņa. Darba likuma (DL vai likums) 75. panta 4. daļā ir noteikts, kā darbiniekam aprēķina mēneša vidējo izpeļņu: Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu mēnešu kopsummu dalot ar seši.