Ārvalstu komersanta pārstāvniecība Latvijā, atšķirība no pastāvīgās pārstāvniecības /Diāna Kļuškina, sertificēta nodokļu konsultante, zvērinātu advokātu biroja BDO Zelmenis & Liberte vecākā nodokļu menedžere
Padziļināta uzņēmuma finanšu un nodokļu plānošana jau kādu laiku vairs nav tikai greznuma lieta, bet gan akūta nepieciešamība, turklāt – ne tikai Latvijā. Uzņēmumu atbildīgās personas nereti pieņem lēmumus izmantot dažādus risinājumus ar vienu mērķi – ietaupīt. Viens no līdzekļiem, kā to izdarīt, jeb, precīzāk, atgūt iztērētos līdzekļus, ir atprasīt ārvalstīs samaksāto pievienotās vērtības nodokli (PVN). Publikācijas mērķis ir vērst to personu uzmanību uz PVN atmaksas aktualitātēm Latvijā, kuras kā PVN maksātāji reģistrētas ārpus Eiropas Savienības (ES) teritorijas, kur nodokļus regulējošo tiesību aktu izpratnē tās veic saimniecisko darbību. Publikācijas noslēgumā ieskicēts piemērs ar iespējamu PVN atmaksas problēmu gadījumā, kad PVN atmaksu pieprasa persona, kurai Latvijā ne-saimniecisku aktivitāšu veikšanai, piemēram, tirgus izpētei vai mārketinga veikšanai, reģistrēta pārstāvniecība.
Eiropas Savienībā reģistrēta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) apliekama persona ir reģistrējusi Latvijā pastāvīgo pārstāvniecību, kas nav PVN maksātāja Latvijā. Pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nenodarbojas ar saimniecisko darbību, tā nodrošina mātes uzņēmumu ar tās pasūtījumiem (informācijas sagataves grāmatām). Vai šajā situācijā izdevumi, kas rodas pastāvīgajai pārstāvniecībai minētās darbības nodrošināšanai (par komunālajiem pakalpojumiem, telpu īri, darbinieku atalgojums u.c.) ir izdevumi, kas uzskatāmi par mātes uzņēmuma saimnieciskās darbības izdevumiem, un vai rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem Latvijā ir jāizraksta samaksai mātes uzņēmumam?
Šā gada 12. maijā Valsts sekretāru sanāksmē ir izskatīts likumprojekts Grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām. Rezultātā citu nozīmīgu grozījumu starpā ir paredzētas izmaiņas arī 14. pantā attiecībā uz nodokļa maksātāja statusa noteikšanu pastāvīgās pārstāvniecības gadījumā. Izmaiņas skaidrotas ar to, ka nodokļu administrācija aizvien biežāk nodokļu pārbaudes laikā iegūst informāciju par nerezidentiem, kas veic saimniecisko vai komercdarbību Latvijas Republikā, nereģistrējoties kā ārvalstu filiāle vai pastāvīgā pārstāvniecība.