Pienācis tradicionālais gada pārskatu sastādīšanas periods. Par gada pārskatiem, kas tiek sagatavoti saskaņā ar Gada pārskatu likumu, tiek runāts pietiekami daudz. Gadījumos, kad saskaramies ar gada pārskatiem, kas sagatavojami saskaņā ar citām pamatnostādnēm, mums nepieciešams atsvaidzināt vai papildināt zināšanas. Šajā publikācijā par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību (Organizāciju) gada pārskatiem.
Ir beidzies kārtējais taksācijas gads un grāmatvežiem sācies jauns darba cēliens. Viens no lielajiem iepriekšējā gada kopsavilkuma darbiem ir Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām (kopsavilkuma) iesniegšana Valsts Ieņēmumu dienestā (VID).
2011.gada 22.decembrī stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumos Nr.585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (turpmāk – MK noteikumi). MK noteikumi ir papildināti ar prasībām saistībā ar attaisnojuma dokumentiem - kases čekiem un dokumentu kopijām, kas nosūtītas skenētā veidā vai pa faksu - un ar prasībām preču piegādes dokumentiem un to reģisrēšanai. Šajā publikācijā lasiet skaidrojumus par šo grozījumu piemērošanas jautājumiem.
Ik gadu, noslēdzot pārskata periodu, aktualizējas jautājums par sabiedrības mantas, prasījumu un saistību stāvokļa inventarizāciju. Ar šo procesu saistītos jautājumus regulē likums Par grāmatvedību un LR Ministru kabineta 2003. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr. 585), tomēr normatīvajos aktos pieejamā informācija ir vispārīga un nesniedz praktiski nepieciešamos skaidrojumus un atbildes uz ikdienā bieži uzdotiem jautājumiem.
Sabiedrībā bieži vien raisās diskusijas par attaisnojuma dokumenta un nodokļu rēķina kopīgajām un atšķirīgajām iezīmēm. Šajā publikācijā mēģināšu nodefinēt, kas tad ir attaisnojuma dokuments un kas ir nodokļa rēķins, un veikt abu divu dokumentu salīdzināšanu.
Grāmatvedības reģistros ierakstus var veikt, tos pamatojot ar attaisnojuma dokumentu. Attaisnojuma dokumentiem var būt ārēja un iekšēja izcelsme. Grāmatvedības izziņa ir dokuments, ko rada sabiedrība un ar kuru tiek īstenota sabiedrības vadība. Dokumenta juridiskais spēks ir tā īpašība, kas nodrošina iespēju to izmantot kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.
Noma ir līgums, ar kuru iznomātājs par vienu vai vairākiem nomas maksājumiem nodod nomniekam tiesības lietot aktīvu noteiktu laika periodu. Finanšu noma ir noma, kas būtībā nodod nomniekam visus aktīva īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības (īpašuma tiesības var tikt vai netikt nodotas). Operatīvā noma ir noma, kas nav finanšu noma, jeb noma, kas būtībā nenodod nomniekam visus īpašuma tiesībām raksturīgos riskus un atlīdzības. Šajā publikācijā tiks apskatīti operatīvajā nomā nomāto pamatlīdzekļu rekonstrukcijas un remonta izmaksas.
2011. gada 21. jūnijā Ministru kabinets apstiprināja noteikumus Nr. 488 Gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi (noteikumi), kuri stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā un ir piemērojami pārskatiem, kuru bilances datums ir sākot no 2011. gada 1. jūlija. Līdz ar jauno noteikumu ieviešanu spēku zaudē līdz šim apstiprinātie Latvijas grāmatvedības standarti.
Turpinām š.g. 10., 22. augustā un 12. septembrī aizsāktās publikācijas par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Šoreiz lasiet par dokumentu apgrozījuma aprakstiem un shēmām, par iekšējās kontroles procedūru nozīmi grāmatvedības organizācijā, kā arī skatiet konkrētu piemēru ienākošo rēķinu plūsmas aprakstam.
Saskaņā ar Latvijas grāmatvedības standartu Nr.1 Finanšu pārskata sagatavošanas pamatnostādnes (LGS Nr.1) definīciju saistības ir uzņēmuma pašreizējs pienākums, ko radījuši pagātnes notikumi, ja ir sagaidāms, ka šo pienākumu izpildot, uzņēmums zaudēs ekonomiskā izdevīguma resursus.
Turpinām š.g. 10. un 22. augustā aizsākto tēmu par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Šoreiz lasiet par noteikumiem par ilgtermiņa ieguldījumu, apgrozāmo līdzekļu, saistību un pašu kapitāla instrumentu grāmatvedības uzskaiti un klasifikāciju, grāmatvedības politikas, grāmatvedības ierakstu, dokumentu un reģistru glabāšanas noteikumiem un citiem būtiskiem noteikumiem, kas būtu jāņem vērā, sagatavojot grāmatvedības organizācijas dokumentus.
2011. gada 7. aprīlī Saeima pieņēma likumu Grozījumi likumā Par grāmatvedību, kas publicēts 2011. gada 27. aprīļa laikrakstā Latvijas Vēstnesis Nr. 65 (4463) un stājas spēkā 2011. gada 11. maijā. Publikācijā aplūkots, kādas būtiskākās izmaiņas paredz minētie grozījumi un kas būtu jāņem vērā, pildot likumā noteiktās prasības.
Turpinām š.g. 10. augustā aizsākto publikāciju par grāmatvedības organizācijas dokumentiem. Šoreiz lasiet par būtiskākajiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr. 585) uzskaitītajiem grāmatvedības organizācijas dokumentācijā iekļaujamiem dokumentiem un par kļūdām, no kurām vajadzētu izvairīties.
2003. gada 21. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 585 Noteikumi par grāmatvedības kārtošanu un organizāciju (MK noteikumi Nr. 585) 42. punkts nosaka uzņēmumu vadītāju pienākumu izstrādāt grāmatvedības organizācijas dokumentus, tos apstiprināt un atbildēt par to saturu. Veicot uzņēmumu gada pārskatu revīzijas, nākas konstatēt, ka grāmatvedības organizācijas dokumenti pārsvarā ir formāli un tāpēc nederīgi praktiskai lietošanai, jo izveidoti kā grāmatvedības uzskaiti reglamentējošo Latvijas Republikas normatīvo aktu teksta kopijas bez kādas saistības ar konkrēto uzņēmumu.
Grāmatvedības uzskaitei uzņēmumos, kas nodarbojas ar tūrisma pakalpojuma sniegšanu, ir sava specifika. Tā nosaka ieņēmumu un izdevumu atzīšanas periodu un apjomu, kā arī pievienotās vērtības nodokļa (PVN) piemērošanu. Apskatīsim pamatprincipus un likuma normas, kuras ir nepieciešams ievērot, lai saskaņā ar grāmatvedības uzskaites datiem grāmatvedim būtu iespējams ērtāk un precīzāk atspoguļot darījumus atskaitēs un pārskatos.
