Ar 2013.gada 1. janvāri ir stājušās spēkā transfertcenu dokumentācijas prasības, saskaņā kuriem nodokļu maksātājiem, kas atbilst likumā Par nodokļiem un nodevām (Likums) noteiktajiem kritērijiem, pēc Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pieprasījuma ir jāiesniedz Likuma 15.2 panta 2. daļā noteiktā informācija latviešu valodā viena mēneša laikā pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.
26.07.2012. grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām ievieš jaunu 15.2 pantu Nodokļu maksātāja pienākums sniegt informāciju par darījumiem ar saistītām personām, kura 2. daļas 9. punkts nosaka, ka nodokļu maksātājam atkarībā no izvēlētās metodes ir jāveic salīdzināmu nesaistītu komersantu finanšu rādītāju analīzi vai nesaistītu komersantu salīdzināma darījuma cenas (vērtības) un piemērota atbilstoša darījuma cenas (vērtības) analīzi. Šī norma ir izraisa jautājumu – kas ir salīdzināmo datu analīze un kā to veikt? To sīkāk šajā publikācijā skaidros SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants Artūrs Breicis.
Transfertcenas noteikšana vadības pakalpojumiem uzņēmumu grupas ietvaros ir jautājums, kurš izraisa ļoti daudz neskaidrību. Šajā publikācijā SIA AAT partneris, sertificēts nodokļu konsultants Artūrs Breicis skaidros, kas ir vadības pakalpojumi, kas ir jāņem vērā vadības pakalpojumu līgumos, kā arī sniegs praktiskus padomus pakalpojumu atlīdzības aprēķināšanā atkarībā no piemērotās transfertcenas noteikšanas metodes.
2012. gada 21. jūnijā tika pieņemti grozījumi likumā Par nodokļiem un nodevām, saskaņā ar kuriem nodokļu maksātājiem, kuru apgrozījums pārsniedz 1 miljonu latu un darījums ar saistītu uzņēmumu ir vērtībā virs 10 000 latiem, būs jāsagatavo transferta cenu dokumentācija atbilstoši grozījumiem.
Attīstoties biznesam vai veicot restrukturizāciju un meklējot izdevumu optimizācijas iespējas, komercsabiedrība (turpmāk sabiedrība vai uzņēmums) Komerclikumā noteiktajā kārtībā var izvēlēties reorganizāciju. Veicot reorganizāciju, nodokļu piemērošanā ir noteikti īpaši nosacījumi, tādējādi novēršot šķēršļus komerciāla rakstura procesiem, kas varētu rasties nodokļu piemērošanas rezultātā. Piemēram, aktīva iegūšana un atsavināšana pārdošanas darījuma gadījumā būtiski atšķiras no nodokļu aplikšanas viedokļa, ja šis aktīvs ir iegūts komercsabiedrības pievienošanas ceļā.
2012.gada 21.jūnijā Saeima 3. lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām (likums par NN), kas citu starpā paredz īpašus noteikumus attiecībā uz darījuma cenas pamatošanu darījumos starp saistītiem uzņēmumiem. Šie noteikumi stāsies spēkā 2013.gada 1.janvārī.
Vai jūs esat kādreiz dzirdējis par savienoto trauku principu? To izstrādāja flāmu matemātiķis un militārais inženieris Saimons Stevins, kurš piedzima ap 1548.gadu, visticamāk, Brigē, bet vēlāk emigrēja uz Leideni (šobrīd atrodas Holandes teritorijā), jo viņš tika uzaudzināts kā kalvinists. Bet kas gan šim Saimonam Stevinam ir kopīgs ar hybrid mismatch arrangements jeb agresīvām nodokļu plānošanas shēmām?
Tas, ka, veicot darījumus ar noteiktiem darījumu partneriem (piemēram, ar saistītajiem uzņēmumiem), ir jāievēro tirgus cenas princips, ir zināms lielākajai daļai iFinanses.lv lasītāju. Taču arvien aktuālāks kļūst jautājums par to, kā pamatot minētā principa ievērošanu šādos darījumos. Jāatzīmē, ka darījumu vērtību (praksē parasti tiek izmantots termins transferta cenas, lai apzīmētu saistītu uzņēmumu starpā veikto darījumu vērtību (cenu)) pamatojošās dokumentācijas jautājums kļūs arvien aktuālāks, jo atbilstoši plānotajiem grozījumiem likumā Par nodokļiem un nodevām (Grozījumi) cita starpā tiks noteiktas prasības attiecībā uz darījuma vērtības (transferta cena) pamatojošo dokumentāciju. Tā kā Grozījumus Ministru Kabinets jau ir apstiprinājis un tie ir iesniegti Saeimā, šīs publikācijas mērķis ir sniegt informāciju par esošo normatīvo aktu regulējumu attiecībā uz transferta cenu dokumentāciju, kā arī šobrīd pastāvošo praksi un Grozījumiem attiecībā uz transferta cenu atbilstības tirgus cenām pamatošanu.
Iespēja veidot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksātāju grupu (PVN grupa) parādījās no 2009. gada 1. decembra, kad tika pieņemti grozījumi likumā Par pievienotās vērtības nodokli (likums par PVN). Likumā tika ieviesta Direktīvas 2006/112/EC (Direktīva) 11. pantā paredzētā norma, ka dalībvalstis par vienu nodokļa maksātāju var uzskatīt personas, kuras veic uzņēmējdarbību attiecīgās dalībvalsts teritorijā un kuras, kaut arī juridiski patstāvīgas, ir cieši saistītas cita ar citu finansiālām, saimnieciskām un organizatoriskām saitēm. Tomēr dalībvalstīm ir jākontrolē, vai šī iespēja netiek izmantota, lai izvairītos no nodokļa maksāšanas. Esam konstatējuši, ka vēl joprojām PVN grupas sniegtās priekšrocības Latvijā izmanto salīdzinoši maz uzņēmumu. Tādēļ, lai aktualizētu iespēju izmantot PVN grupu savā nodokļu maksājumu plānošanā, apkopojām ieguvumus no PVN grupas izmantošanas, kā arī nosacījumiem, kas jāievēro, veidojot PVN grupu.
Budžeta sastādīšanas process atkārtojas reizi gadā un dažas svarīgas lietas mēdz piemirsties. Dažiem uzņēmumiem ir aprakstīta budžeta sastādīšanas politika, taču tiem uzņēmumiem, kam tādas nav, šī publikācija palīdzēs strukturēt šo procesu un uzlabot budžeta sastādīšanas kvalitāti. Turpinājumā dotas dažas idejas budžeta kvalitatīvai sastādīšanai saskaņā ar pieeju no augšas (kad augstākā līmeņa vadītājs deleģē atbildību vidējā līmeņa vadītājiem).
Bieži vien ģenerāldirektora ikdiena vairāk līdzinās uguns dzēšanai: vienlaicīgi zvana sadarbības partneri un piegādātāji, bankas kontā nepietiek naudas līdzekļu aktuālo kredītsaistību apmaksai, turklāt pašam jāzvana debitoriem, lai sarunātu rēķinu apmaksu. Šādu operatīvo jautājumu risināšana aizņem to laiku, kuru ģenerāldirektors varētu veltīt stratēģisko jautājumu risināšanai, uzņēmuma darbības plānošanai, mierīgai sarunai ar vadības komandu par uzņēmuma attīstību. Tā ir realitāte, ar kuru šodien saskaras daudzu mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vadītāji. Vai šāda situācija ir normāla? Ne gluži. Protams, šo situāciju var uzlabot, bet - ar ko sākt?
Turpinām š.g. 13. un 27. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz par saistītiem produktiem un blakusproduktiem, par ražošanas izmaksu uzskaiti grāmatvedībā, kā arī piemērs izmaksu pārdalei pilnās ražošanas pašizmaksas kalkulācijā.
Turpinām š.g. 13. jūnijā aizsākto publikāciju par pilnas ražošanas pašizmaksas aprēķināšanu. Šoreiz lasiet par netiešo izmaksu attiecināšanu uz ražošanas izmaksām, kā arī par attiecīgas pieskaitījuma bāzes izvēli.
Gada pārskatu likuma 30. panta 3. daļa nosaka pienākumu pašu izgatavoto produkciju finanšu grāmatvedībā novērtēt ražošanas pašizmaksā: Ražošanas pašizmaksu aprēķina, saskaitot izejvielu, pamatmateriālu un palīgmateriālu izlietojumu atbilstoši iegādes izmaksām un blakusizmaksām, kas tieši saistītas ar novērtējamā ražojuma izgatavošanu. Pie ražošanas izmaksām var pieskaitīt arī attiecīgu daļu izmaksu, kas nav tieši saistītas ar ražojuma izgatavošanu, ja vien šīs izmaksas ir attiecināmas uz to pašu laika posmu. Šajā publikācijā un tās turpinājumos ar piemēriem ir izklāstīti ražošanas pašizmaksas aprēķināšanas principi, pamatojoties uz Latvijas grāmatvedības standartu Nr. 11 Krājumi un vadības grāmatvedības principiem.
Likvidējamas sabiedrības gada pārskata sastādīšanai tiek ievērots likums Par grāmatvedību, Gada pārskatu likums (GPL) un Latvijas Grāmatvedības standarti (LGS). GPL 4. panta 3. daļā noteikts, ka gada pārskatam ir jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības līdzekļiem, saistībām, finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu. Ievērojot šā panta 3. daļu, ja atbilstoši GPL sastādītā gada pārskatā ietvertā informācija nedod pietiekami patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, ir jāsniedz papildu informācija gada pārskata pielikumā.
