Gandrīz ikviens uzņēmums mūsdienās ir atkarīgs no digitālajām sistēmām un tehnoloģiskajiem risinājumiem. Uzņēmumi arvien aktīvāk izmanto mākoņpakalpojumus, e-komercijas platformas, attālinātā darba risinājumus, automatizētu grāmatvedību un klientu datu pārvaldības sistēmas. Šīs tehnoloģijas palielina darbības efektivitāti, palīdz samazināt izmaksas un ļauj sasniegt klientus daudz plašākā tirgū nekā iepriekš. Tomēr līdz ar jaunajām iespējām pieaug arī riski, kurus uzņēmēji vairs nedrīkst ignorēt.

Kiberuzbrukums mūsdienās var paralizēt uzņēmuma darbību dažu minūšu laikā, tādēļ tehnoloģisko risku pārvaldība kļuvusi par kritisku biznesa prioritāti. Tas nozīmē, ka tehnoloģiskā drošība vairs nav tikai IT speciālistu jautājums – tā kļūst par būtisku uzņēmuma vadības, reputācijas un ilgtspējas sastāvdaļu, kā arī konkurētspējas pamatu.

Arī viens neuzmanīgs klikšķis ir drauds drošībai

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijā būtiski ir palielinājies kiberincidentu skaits. CERT.LV regulāri ziņo par pikšķerēšanas kampaņām, datu noplūdēm, izspiedējvīrusu uzbrukumiem un finanšu krāpniecības mēģinājumiem. Īpaši bieži uzbrukumi tiek vērsti pret maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tiem nereti ir vājāka aizsardzība un ierobežoti resursi kiberdrošības uzturēšanai. Turklāt CERT.LV 2026.gada pārskats liecina, ka sociālās inženierijas uzbrukumi kļūst arvien profesionālāki. Identificēto apdraudēto iekārtu skaits pērn sasniedza 757 286, un tas ir līdz šim augstākais rādītājs. Kvantitatīvi lielāko daļu no šī apjoma veido konfigurācijas nepilnības, kas norāda uz sistēmu un tīkla drošības vājajiem punktiem.

Latvijas uzņēmumu praksē īpaši aktuāls ir pikšķerēšanas risks. Uzņēmumi regulāri saņem viltotas vēstules it kā no Valsts ieņēmumu dienesta, bankām, piegādes uzņēmumiem vai sadarbības partneriem. Pietiek ar vienu neuzmanīgu klikšķi, lai uzbrucēji iegūtu piekļuvi uzņēmuma sistēmām vai bankas datiem. CERT.LV vairākkārt ir norādījis, ka tieši cilvēkfaktors joprojām ir viens no galvenajiem kiberdrošības incidentu cēloņiem.

Daudzi uzņēmēji joprojām uzskata, ka kiberuzbrukumi skar tikai lielas organizācijas vai valsts iestādes. Tomēr prakse rāda pretējo. Tieši mazie uzņēmumi bieži kļūst par vieglāku mērķi, jo drošības pasākumi tajos ir minimāli. Nereti šādos uzņēmumos nav ne IT drošības politikas, ne regulāru rezerves kopiju, ne arī skaidri noteiktas atbildības par kiberdrošību.